Šonedēļ Jelgavas Domē darba vizītē ieradies Zviedrijas eksperts arhitekts pilsētplānotājs Tore Edsjo, lai tiktos ar pašvaldības speciālistiem un novērtētu pilsētas stāvokli no sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.
Šonedēļ Jelgavas Domē darba vizītē ieradies Zviedrijas eksperts arhitekts pilsētplānotājs Tore Edsjo, lai tiktos ar pašvaldības speciālistiem un novērtētu pilsētas stāvokli no sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.
Domes Vides aizsardzības dienesta galvenā speciāliste Anita Stabulniece informē, ka šā gada sākumā pašvaldības speciālistu grupa piedalījās Zviedrijas Karolinskas institūta, Nakas un Ludvikas pašvaldību organizētajā un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) atbalstītajā seminārā par tēmu «Droša sabiedrība». Speciālisti no Baltijas valstīm un Krievijas uzzināja, kā Zviedrijā strādā nelaimes gadījumu, traumu un vardarbības profilakses jomā, veido drošas sabiedrības programmas un kā pašvaldības tās realizē ikdienā.
Jēdziens «droša sabiedrība» aptver plašu sabiedrības ikdienas dzīves spektru – drošību bērnudārzos, skolās, uz autoceļiem, sporta traumu un vecu cilvēku traumu novēršanas profilaksi un valstisku un nevalstisku organizāciju iesaistīšanās šajā darbā.
Zviedrijā rodas ideja pētīt Jelgavu
Apmeklējot Zviedriju, sākās Jelgavas Domes speciālistu sadarbība ar arhitektu pilsētplānotāju T.Edsjo, kas dalījās pieredzē, kā sabiedrības drošību ietekmē vides plānojums, kā to izmantot noziedzības profilaksē un kā ar pārdomātu un tālredzīgu risinājumu bez ievērojamiem naudas līdzekļiem var samazināt vai novērst problēmas noteiktos apstākļos. Aktuāli ir drošības jautājumus savlaicīgi ieviest pilsētas teritoriālajā plānojumā un saistošajos noteikumos, bet ne mazāk svarīgi ir rast risinājumus jau esošajā apbūvē. Jelgavas Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčonoks atzinīgi vērtē to, ka pilsētu pēta neatkarīgs speciālists, un ir gatavs uzklausīt un ieviest izteiktos priekšlikumus.
Semināra gaitā Zviedrijā radās ideja par situācijas analīzi mūsu pilsētā, lai uz tās bāzes oktobrī organizētu noslēguma semināru speciālistiem un politiķiem Jelgavas, bet pēc tam Latvijas mērogā. Ideja guvusi finansiālu atbalstu no Zviedrijas Nacionālās māju, būvniecības un plānošanas aģentūras.
Jāmācās novērtēt un pasniegt vēsturi
Preses konferencē stāstot par pirmajiem iespaidiem Jelgavā, zviedru speciālists uzsvēra, ka pilsētas centrā viņš ievērojis kārtību, sakoptību un pārliecinājies, ka situācija tiek kontrolēta. Tā kā mūsu pilsētā notiek pāreja no liela rūpniecības centra uz citādu modeli, svarīgi ir atrast tās identitāti. Par pilsētas simbolu T.Edsjo atzīst Jelgavas pili, bet unikālas viņam šķiet arī koka ēkas Filozofu, Dambja ielā un Vecpilsētā.
Eksperts iesaka nenoniecināt Padomju Savienības laika industriālo celtņu nozīmi, bet tās atjaunot muzeju veidā. «Jums jāmācās novērtēt un pasniegt savu vēsturi. Etnogrāfiskie muzeji ir katrā valstī, bet, kādā no RAF korpusiem iekārtojot pēdējo 100 gadu rūpniecības attīstībai veltītu ekspozīciju, var piesaistīt ārvalstu tūristus. Arī investoriem pilsēta liktos pievilcīgāka, ja viņi redzētu, ka šeit ir stipras ražošanas tradīcijas,» uzsver zviedru speciālists.
Drošība sākas ar attieksmes maiņu
T.Edsjo Jelgavā apmeklēja 12 dažādus objektus, ar kuriem sākotnēji iepazinās jau Zviedrijā, apskatot atsūtītās fotogrāfijas un aprakstus. Kā pilsētas kopējo iezīmi viņš akcentēja nepieciešamību skaidrāk noteikt sabiedrisko un privāto teritoriju robežas. Pozitīvi tuvākās apkārtnes sabiedriskās kārtības un drošības veicināšanā eksperts novērtēja ap privātskolas «Punktiņš» sporta laukumu ierīkoto žogu, kas nodrošina teritorijas norobežošanu un pārskatāmību.
Speciālists apmeklēja arī vairākus lielpaneļu ēku dzīvojamos masīvus un uzdeva jautājumus to iedzīvotājiem. Par galveno problēmu šajos rajonos T.Edsjo uzskata iedzīvotāju attieksmes maiņu, ka dzīvokļa teritorija nesākas aiz tā durvīm, bet ar kāpņu telpu un zemes gabaliņu nama priekšā.
