Par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā nosaukumu konkursā
cīņu turpinās Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera, ceturtdien masu medijus
informēja Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas priekšsēdētāja Suvi
Innile no Somijas.
Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs
dienas tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, kuru veidoja Eiropas
Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas
Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus
izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija (KM).
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā
pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala,
Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. KM norāda, ka jau pieteikšanās un
sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula
pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras,
ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa
attīstības stratēģijas daļu.
“Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un
līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos
laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties
vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā,” komentēja EK
pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.
Viņa uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas
iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā var savu kultūru darīt plašāk zināmu,
turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē.
“Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu
un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā
uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu
ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu – sapņojot, radot un īstenojot idejas,
kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju,” aicināja Petre.
Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām
jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas
veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista
gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu
ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda
pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.
“Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj
pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras
telpā. Šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas
restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un
sociālajā dzīvē,” atzina KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pēc viņas paustā, minēto apliecina arī pieredze
2014.gadā, jo aizvien tiek novērots, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un
attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un pieredze ir nesusi
nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu.
KM valsts sekretāre uzsver, ka ikviena pilsēta un
novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas
nosaukumu, jau ir ieguvēji. Vilsone arī pauda gandarījumu, ka konkursā
piedalījās pilsētas no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
“Ieguvēji, jo apzinājuši savus spēkus, resursus,
arī ambīcijas, un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas
izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs kā Latvijas
kultūras dzīves baudītāji pieredzēsim, neskatoties uz konkursa
rezultātiem,” uzskata Vilsone.
Tiklīdz ceturtdien paziņotais žūrijas ieteikums tiks
oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un
Valmierai – līdz 2022.gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz
detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm
pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027.gadā, kad Latvijā otro
reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Arī Portugālē 2027.gadā būs vēl viena
Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020.gada
novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022.gada sākumā.
Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās
1985.gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri
idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem
Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt
dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa
attīstībā.
Jau ziņots, Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma
piešķiršanas konkursā saņemti deviņu Latvijas pilsētu pieteikumi. Uz šo titulu
2027.gadā pretendēja Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga,
Liepāja, Ogre un Valmiera.
Šīs nedēļas sākumā attālinātā tiešsaistes formātā
notika priekšatlases prezentācijas, kurās Latvijas pilsētas starptautisko
žūriju iepazīstināja ar savu pieteikumu un programmu.
Foto: Facebook
