Foto: Lāsma Gaitniece un no Andras Pootas prezentācijas
Jelgavas pilsētas bibliotēkas (JPB) darbinieki gan savus visuzticamākos apmeklētājus, gan arī ikvienu, kurš interesējas par pilsētas vēstures un novadpētniecības jautājumiem, ir pieradinājuši, ka reizi mēnesī tās telpās Akadēmijas ielā notiek sarunu cikls “Novadpētniecības ceturtdiena – tas esot noticis Jelgavā”.
Mācītāja dzīvesstāsts paša sacerētā grāmatā
Šajā reizē uzmanības centrā bija marta jubilāra – pētnieka, mācītāja un daudzu jomu aizsācēja Latvijā Augusta Johana Gotharda Bīlenšteina – dzīvesstāsts, kā arī viņa galveno sasniegumu uzskaitīšana. Ko šim baltvācu izcelsmes luterāņu mācītājam, novadpētniekam, etnogrāfam un valodniekam, kurš latviski runājis bez akcenta, deva un ko atņēma dzīve? Kas no tās palicis mums šodien? Gan uz šiem, gan arī vēl citiem jautājumiem atbildes mēģināja rast JPB novadpētniecības speciāliste Andra Poota kopā ar sarunu cikla apmeklētājiem.
Cik lielā mērā mūsdienu pētniekam vispār ir iespējams izpētīt un izprast cilvēka dzīvi, kurš šajā pasaulē ieradies tieši pirms divsimt gadiem? Pašai personībai, šajā gadījumā – Augustam Bīlenšteinam, interesējošo pajautāt sen vairs nav iespējams, tāpēc atbildes atliek meklēt rakstos. A. Poota, pirms sākt savu stāstījumu, uz galda izlika visas bibliotēkas plauktos pieejamās Bīlenšteina grāmatas, kuru, par laimi, ir vairākas. Lai labāk izprastu šīs nozīmīgās personības dzīves līkločus, ļoti noder viņa sarakstītā autobiogrāfiskas ievirzes grāmata “Kāda laimīga dzīve” (Ein glückliches Leben), kas pirmoreiz tika izdota 1904. gadā izdevniecībā “Jonk& Polevski” vācu valodā. Grāmatu latviešu valodā 1995. gadā tulkojusi Lūcija Kazeniece. Bibliotēkā ir pieejams gan pirmais izdevums vācu valodā, gan arī tulkojums latviešu valodā. Savukārt visjaunākais izdotais darbs latviešu valodā ir Bīlenšteina pētījuma “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti” pirmā daļa “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti” un otrā daļa “Latviešu koka iedzīves priekšmeti” (“Jumava”, 2007).
Tā kā sarunu cikla tikšanās galvenā uzmanība tika veltīta šī Jelgavā dzimušā vācbaltieša dzīvesstāstam, viņa nopelniem vairākās svarīgās nozarēs A. Poota pievērsās nedaudz, taču tās visas tika pieminētas. “Zemgales Ziņas” novēroja, ka pēc pasākuma oficiālās daļas vairāki cilvēki novadpētniecei uzdeva jautājumus, tā izraisot interesantas diskusijas, jo publikas zināšanas par šo ievērojamo novadnieku raisīja cieņu. Daļai apmeklētāju Augusta Bīlenšteina vārds nav vis tukša skaņa, bet gan zināšanās pamatots.
Augusts Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein; 04.03.1826.–06.07.1907.)
■ Vācu tautības latviešu valodnieks, folklorists, etnogrāfs, latviešu valodas, etnogrāfijas, folkloras un vēstures pētnieks.
■ Laikraksta “Latviešu Avīzes” redaktors (1867–1903).
■ Daudzu nozīmīgu vāciski publicētu zinātnisku rakstu un grāmatu autors, piemēram, “Latviešu valodas gramatika” (1863), “1000 latviešu mīklas” (1881), “Latviešu tautas un valodas robežas tagad un 13. gs.” (1892), “Latviešu koka celtnes un koka rīki” (1907) u. c. Latviski tulkota un izdota Bīlenšteina autobiogrāfija “Kāda laimīga dzīve” (1995) un monogrāfija “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti” (2001).
■ Mācītājs vispirms Jaunaucē, pēc tam Dobelē.
■ Latviešu literārās biedrības prezidents un goda prezidents (1864–1895).
■ Kēnigsbergas Universitātes goda doktors (1883).
■ Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893).
Pavasaris pirms divsimt gadiem
Cilvēks un vieta, kurā viņš dzimis un uzaudzis, šķiet, vismaz vērtējot retrospektīvi, ir samērā tuvi. Citiem vārdiem, ja vēlamies pētīt Bīlenšteina dzīvesstāstu, tas nav izdarāms atrauti, nepieminot Zemgali – Jelgavu, Jaunauci, Dobeli. A. Poota pamatīgi ir izpētījusi, kāda bija Jelgava tieši pirms divsimt gadiem – 1826. gada marta sākumā, kad skolotāja un luterāņu mācītāja palīga Svētās Annas baznīcā Johana Gotfrīda Bīlenšteina un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Klebekas, ģimenē pasaulē nāca Augusts.
1826. gadā, kad Bīlenšteiniem piedzima Augusts, zemi neklāja sniegs, taču bija krietns sals. Ļaudis pa aizsalušo Lielupi varēja braukt ar zirgiem un vest vezumus gan ar malku, gan citām svarīgām lietām. Baļķi tolaik tika vesti uz Bausku un arī no tās, un tālāk uz Sloku. Togad, kā vēstīts laikrakstos, Jelgavā esot bijuši 10 130 iedzīvotāju. “Tieši tajā laikā, kad piedzima Augusts, Kazino jeb Bruņniecības namā savas pirmās sanākšanas organizēja komisija, kas lēma par potēšanu pret bakām,” izpētījusi A. Poota. Tātad vismaz vienā ziņā divsimt gadu seni notikumi atbalsojas mūsdienās, jo spriešana par vakcinācijas nepieciešamību un sekām, kādas var iestāties, ja no šīs manipulācijas atsakās, ir aktuālas vēl joprojām.
Katram tolaik dzimušam bērnam viens no svarīgākajiem agras bērnības notikumiem bija kristības. “Kristībās Augustu esot turējis rokās Jelgavas pilsētas ārsts, Kurzemes Provinces muzeja dabaszinātnisko kolekciju konservators jeb krājuma glabātājs, kā arī pirmās ornitoloģiskās kolekcijas glabātājs Johans Nikolauss Lihtenšteins,” stāstīja novadpētniecības speciāliste. “Un tieši tajā laikā, kas ir diezgan simboliski, mūžībā devās Kārlis Frīdrihs Vatsons – laikraksta “Latviešu Avīzes” pirmais redaktors. Simboliski tas ir tāpēc, ka pēc aptuveni četrdesmit gadiem Augusts Bīlenšteins arī sāka darboties “Latviešu Avīžu” redakcijā.” Tas lieku reizi atklāj, ka mēs cits ar citu esam saistīti, dažkārt pat gluži neticamos veidos.
Precizitātes labad jāpiebilst, ka mazais Augusts Jelgavā nodzīvoja vien pirmo savas dzīves gadu, bet pēc tam kopā ar vecākiem pārcēlās uz Jaunauci, kur pavadīja bērnību un nedaudz arī pusaudža gadus.
“Skola 2030” pieeja pirms divsimt gadiem
Bērnu dienas nākamajam mācītājam aizrit, spēlējoties ar kalpu bērniem, visvairāk ar cūkganu Frici, kura uzvedība un ieradumi mūsdienu cilvēkam liek pasmaidīt, taču tolaiku pieaugušie par tiem noteikti kļūtu dusmīgi. Piemēram, Fricis ar lielu apetīti notiesājis tauku sveču galiņus no misiņa lukturiem, kuri puisim esot bijuši katru dienu jāspodrina.
Pavērsiena punkts Augusta dzīvē notika septiņu gadu vecumā, kad bija jāsāk skoloties. Savā septītajā dzimšanas dienā viņš ir saņēmis divas, no mūsdienu viedokļa pilnīgi nesaprotamas, dāvanas. Viena no tām bija koka ierīce ar U veida izgriezumu, ko izmantot apavu novilkšanai. To dēvē arī par zābaku novilcēju, un tāds ir nepieciešams, lai bez liekšanās un roku izmantošanas atvieglotu apavu novilkšanu. Otra dāvana jau mazliet saprotamāka – tā bija vairāk nekā 300 lapaspušu bieza mācību grāmata, no kuras Augustam bija jāsāk apgūt latīņu valoda un vokābuli. Pirmo izglītību puika saņem mājās no saviem vecākiem. Mamma viņam mācījusi rēķināšanas pamatus, tēvs – pārējos priekšmetus. Tā kā ģimenes galva bieži devies baznīcas vizītēs, Augusts regulāri saņēmis ļoti daudz patstāvīgi izpildāmo uzdevumu, piemēram, viņam jāsagatavo milzums tekstu un konspektu no gramatikas un vēstures grāmatām. Puisim daudz bija jāmācās patstāvīgi, kas, lai kā par to varam pasmaidīt, ir tā pati pieeja, ko mūsdienās pielieto bēdīgi “slavenā” programma “Skola 2030”. “Augusts vēlākos gados atzina, ka šī pieeja viņam ļoti palīdzējusi, veicot savus pētnieciskos darbus, jo viņš bija pieradis daudz un pamatīgi rakstīt,” papildina A. Poota. Tātad var secināt vienu – lai kādu pieeju cilvēks izvēlētos izglītības iegūšanai, panākumus nodrošinās regularitāte un nopietns darbs.
Saistībā ar Augusta bērnību minams arī tas, ka viņa vecāku mājās atradušās kartes – gan drukātas, gan pašu zīmētas. Tās lieti noderēja, kopā ar tēvu mācoties ģeogrāfiju. Arī šīs zināšanas Augustam noder mūža garumā, jo viena no viņa interešu jomām ir kartogrāfija, robežu novilkšana. To apliecina kaut vai fakts, ka 1892. gadā Pēterburgā iznāca Bīlenšteina fundamentālais pētījums “Latviešu tautas robežas tagad un 13. gadsimtā” ar latviešu etnoloģiskās ģeogrāfijas atlantu 13. un 19. gadsimtā. Savukārt pēc gada viņš kļuva par Rīgas Latviešu biedrības goda biedru.
Jelgavas pilsētas bibliotēkā ir pieejams Augusta Bīlenšteina autobiogrāfiskās ievirzes darba eksemplārs gan vācu, gan latviešu valodā. Vācu valodā grāmata izdota 1904. gadā, bet latviski – 1995. gadā.
Pētī pilskalnus Latvijā un Lietuvā
Bīlenšteina vārds mūsdienu cilvēkiem visvairāk saistās ar viņa devumu kā mācītājam un valodniekam, tāpēc ir svarīgi lasītājiem atgādināt, ka šai personībai ir liels ieguldījums arī citās nozarēs, piemēram, pilskalnu pētniecībā mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijā. Vēl vairāk – šis vīrs tiek uzskatīts par Latvijā pirmo nozīmīgo pilskalnu pētnieku, kura uzskati par to tipoloģiju un nozīmi joprojām ietekmē mūsdienu arheologus, kaut arī dažos pieņēmumos bijušas kļūdas. Tieši Bīlenšteina veikums aizsāka sistemātisku pilskalnu inventarizāciju un saistīja tos ar latviešu un lībiešu senatni.
Zemgales mācītājs savā brīvajā laikā, pārsvarā no 1866. līdz 1899. gadam, pilskalnus Latvijas un arī Lietuvas teritorijā apbraukāja personīgi un veica detalizētus aprakstus. Viņš ne tikai dokumentēja pilskalnu atrašanās vietas, tipus un aprakstus, bet arī mēģināja tos saistīt ar senajās hronikās minētajām baltu pilīm, izmantojot valodniecības zināšanas vietvārdu analīzei un robežu rekonstrukcijai. Pilskalnos mācītājs veica nelielus pārbaudes izrakumus. Parasti tas ildzis vienu divas dienas aptuveni kvadrātmetra lielumā, lai izpētītu struktūru. Viņš izdalīja pilskalnu tipus, piemēram, stāvām nogāzēm bez vaļņiem kā Vecsātu pilskalns vai terasēm vai vaļņiem ar māla kārtu kā Varenbrokas vai Cērtenes pilskalns. Šie novērojumi balstīti uz viņa izcilo vides uztveri un novērošanas prasmēm.
Protams, ne vienā sarunu cikla tikšanās reizē, ne arī vienā publikācijā aptvert visas tik radošas un čaklas personības kā Augusts Bīlenšteins darbības sfēras nav iespējams. Pabeidzot šo vēstījumu, pieminams vēl tas, ka savas dzīves pēdējos gadus, kas bija pēc atteikšanās no mācītāja amata, viņš pavadīja savā dzimtajā pilsētā Jelgavā, turklāt sabiedriskajā dzīvē arī vairs nav piedalījies. Augusta kā garīdznieka pēdās sekoja viņa dēls Ansis Bīlenšteins (1863–1919), savukārt otrs dēls Bernhards Bīlenšteins (1877–1959) izmācījās par arhitektu.
UZZIŅA
JPB rīkotā sarunu cikla “Novadpētniecības ceturtdienas – tas esot noticis Jelgavā” nākamās tikšanās plānotas 23. aprīlī un 21. maijā pulksten 16.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. 
