Piektdiena, 17. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis
weather-icon
+8° C, vējš 0.45 m/s, Z vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Jelgavā pieaug velobraucēju skaits

Krišjānis Dzalbe ir pārliecināts, ka brauktu vēl vairāk, ja būtu piemērota veloinfrastruktūra.

Velostāvvieta pie dzelzceļa stacijas Jelgavā, atšķirībā, piemēram, no Olaines, nav zem jumta. Braucējiem lietus laikā sanāk pirms ceļa iesēsties peļķītē uz slapja sēdekļa.
Foto: Gaitis Grūtups

Kopš 2022. gada palielinājies jelgavnieku skaits, kuru galvenais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds – tā rāda martā prezentētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. “Pieaugums Jelgavā ir par nepilniem trim procentiem – no 13,2 līdz 16,4. Šis skaitlis ir ievērojami lielāks nekā Rīgā, kur ar velosipēdiem ikdienā brauc deviņi procenti iedzīvotāju,” teic Krišjānis Dzalbe, kas kopā ar Normundu Rutki, darbojoties biedrībā “Jelgavas attīstībai”, sabiedriskā kārtā pēta mobilitāti Jelgavā. Salīdzinot desmit Latvijas valstspilsētas, tikai Liepājā ikdienas velobraucēju ir mazliet vairāk nekā Jelgavā.

K. Dzalbe un N. Rutkis uzsver, ka riteņbraucēju skaits audzis galvenokārt tāpēc, ka samazinājies sabiedriskā transporta lietotāju īpatsvars (no 29,3% uz 24%), kā arī personīgo auto lietotāju īpatsvars (no 63,9% uz 61,3%). Vai novecojošie autobusu pasažieri Jelgavā būtu pārsēdušies uz velosipēdiem? Drīzāk, ka ne. Zināms, ka vecu cilvēku mobilitāte samazinās dabiski – jo vecāks cilvēks kļūst, jo mazāk gribas kaut kur braukt. Turklāt autobusu mīnuss, kā uzsver K. Dzalbe, ir retie reisi un līkumotie maršruti. Ar divriteni cilvēks var braukt, kad vēlas, un braukt pa taisno no punkta A uz punktu B.

Kaut arī 2025. gadā Latvijā jaunu vieglo auto reģistrācija palielinājās, statistikas dati uzrāda personīgo auto lietotāju skaita samazinājumu Jelgavā. K. Dzalbe spriež, ka braucienos pa pilsētu daļa jelgavnieku varētu būt pārsēdušies uz velosipēdiem. Pats viņš ikdienā kombinē pārvietošanos ar velosipēdu, personīgo auto un vilcienu.

“Velobraucēju skaits Jelgavā aug. Pilsētai ir ideāls izmērs un reljefs, lai visur ātri nokļūtu ar riteni – par spīti bēdīgajai infrastruktūrai. Tāpēc vēl jo bēdīgāk man bija pašvaldībā, sarunājoties ar pilsētplānošanas vadītāju Gunitu Osīti par veloceļu tīkla plāna izstrādes principiem pilsētā; just, ka mani tomēr nesaprot – atdurties kā pret sienu. Man bija jāuzklausa moralizēšana par to, cik nereāli ir pāraudzināt iedzīvotājus pārsēsties no auto uz velosipēdu. Manuprāt, tā ir ačgārna domāšana. Proti, daudzi cilvēki, kas labprātāk brauktu ar divriteni, novērtētu daudzās šī pārvietošanās veida priekšrocības, bet viņi nedara to tāpēc, ka nav piemērotas veloinfrastruktūras,” pauž K. Dzalbe. Viņaprāt, velo ielai Jelgavā nevajadzētu būt Lielajai ielai, kur ir lielākā auto plūsma, bet gan kādai no paralēlajām ielām, kur satiksme ir mazāka. Kopā ar domubiedru N. Rutki viņi gatavo ziņojumu par mobilitāti Jelgavā.

2026. gada velosezonas sākums Alises un Krišjāņa Dzalbu ģimenē. Piedalās arī bērni Maija, Jānis un Ieva.

Velotriki vecākiem nepatīk
Velo lietpratējs Kristaps Krivens, kas konsultē pircējus veikalā “Kanclera nams”, garā jauniem cilvēkiem, kuri vēlas sev tikai vienu velosipēdu, iesaka pirkt universālos “gravel” tipa braucamos. Tiem, tāpat kā šosejniekiem, ir zemā stūre, bet ir platākas riepas, tādēļ ar to droši var pārvietoties arī pa grantētu ceļu. “Gravel” tulkojumā no angļu valodas nozīmē, ka domāts braucieniem pa granti, mīksto segumu. Arī rāmja ģeometrija un pārnesumi šādiem divriteņiem veidoti tā, ka tas ir stabilāks pa šosejnieku, un ar to var braukt arī pa šaurām un līkumotām meža taciņām. “Gravel” tipa velosipēdi gan nav lētākie un visbiežāk pirktākie. Tos pērk zinātāji. “Gravel” iespējams aprīkot ar bagāžniekiem un somām, tas var būt pielāgots ikdienas braukšanai un ceļojumiem,” skaidro K. Krivens. Viņš piebilst, ka universālais šāda tipa divritenis īsti neder nevienam sacensību braucējam. Tam vajadzīgs specializēts kalnu, MTB, BMX vai šosejas velosipēds. Pats K. Krivens nodarbojas ar ekstrēmo bezceļa velobraukšanu, un viņam mājās ir pieci velosipēdi. Kristapam gandarījumu dod velotriki, lēcieni. Lai tos izpildītu, ir vajadzīgs specifisks velosipēds, kas ir lielāks nekā BMX. Sēdeklis apakšā. Uz tā sēž tikai tad, ja neminas. Sēdeklis domāts, lai braucējs neatsitas pret pliku rāmi. Pārsvarā stāv kājās un, izpildot trikus, pārnes svaru. “Manam līmenim skeitparki Jelgavā bija par īsu. Ierīkojām trasi Ruļļu bedrēs.” Kristaps ar domubiedriem gaida, kad Jelgavā taps pašvaldības solītais Pārlielupes skeitparks. Kopš 2024. gada ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzfinansējumu tiek virzīts projekts par šādu skeitparku. Tā izmaksas plānotas 941 tūkstoša eiro apmērā, Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums – 141 tūkstotis eiro. “Kamēr skeitparks nav uzbūvēts, tikmēr nesaku, ka tas tiešām būs,” piesardzīgs ir Kristaps.

Uz jautājumu, vai velotriku izpildītājiem būtu vajadzīgs treneris, kas nodarbībās pamāca, kā arī novērš traumas, viņš atbild noliedzoši. Visu, ko prot, Kristaps esot apguvis pašmācībā. Tiesa, iepriekšējo skeitparku Jelgavā aiztaisīja ciet, jo vecāki pret to protestējuši. “Bērns jāpieskata, jābūt pareizam ekipējumam un pareizam velosipēdam. Pusei no tiem, kuri mēģina ekstrēmo braukšanu, nav pareizs ekipējums,” spriež K. Krivens. Jāpiezīmē, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tikai piektā daļa vecāku uzskata, ka viņu bērnu pārvietošanās ar velosipēdu pa Jelgavu ir droša. Pēc vecāku domām, visdrošākā bērniem ir pārvietošanās, atrodoties ģimenes auto. Tā uzskata 91% vecāku.

Rezumējot iepriekš sacīto, K. Krivens spriež, ka Jelgava ir piemērota tam, lai kļūtu par veselīgu velopilsētu. “Braukt ar velosipēdu ir taču veselīgāk nekā skriet. Kāju ceļu locītavas, minot pedāļus, tiek novalkātas mazāk nekā skrienot,” teic Kristaps.

Divstāvu velostāvvieta pie kādas dzīvojamās mājas Dānijā, Kopenhāgenā. Jelgavai vēl ir kur tiekties.

Pie Cukurfabrikas būs velostāvvieta
Jau otro sasaukumu par Jelgavu kā velopilsētu rosīgi ir iestājies domes deputāts Uldis Dūmiņš. Viņš atzīmē, ka pašvaldībā plānotajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajā projektā “Multimodāla sabiedriskā transporta savienojuma punkta izveide pie dzelzceļa pieturas “Cukurfabrika”” ir paredzēta velosipēdu novietnes izbūve. Projekta izmaksas ir divi miljoni 353 tūkstoši eiro, no tiem pašvaldības daļa – 353 tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka multimodāla sabiedriskā transporta savienojuma punkta izveidē pie Jelgavas stacijas velostāvvieta nebija plānota. Taču tā ir tapusi uz dzelzceļam piederošās zemes, kā arī pie tirgus privāti apsaimniekotā teritorijā. Pie dzelzceļa stāvvieta atrodas ap 150 metru no Rīgas vilciena.

Vecāka bilde, bet tajā fiksēta vēl aizvien neatrisināta problēma – gājēju un velosipēdistu celiņa trūkums Kalnciema ceļa posmā no Loka maģistrāles līdz Ozolpilij. Līdzekļi tam nav atradušies arī šī gada pašvaldības budžetā. Uz velosipēda jelgavniece Leila Dundure, kurai ikdienā šo ceļa posmu nākas dalīt ar automašīnām, kas brauc pa Kalnciema šoseju. Veloceliņi iztrūkst arī citviet Jelgavas nomalē – Garozas un Tērvetes ielā, kā arī ceļā no Jelgavas uz Mežciemu.
Velosatiksmes intensitātes mērījums Jelgavā 13. aprīlī, ko veikusi Leila Dundure.

Liepājā – velo populārākajā valsts pilsētā

Ilze Vainovska, daiļamatniece, dzintara apstrādātāja
Riteņbraucēju, invalīdu un bēbīšu ratu tricinātāju grāvīši nav bildēti Liepājā, bet gan Jelgavā, Raiņa ielā.

Liepājā ar velosipēdu parasti var braukt visu gadu, arī ziemā. Sniegs, ja ir, tad tikai pāris dienas un braukšanai nekaitē. Aizvadītajā ziemā gan sniega bija vairāk un arī mans “pelēcītis” ilgāku laiku netika kustināts. Netīrītas ielas, sniega kupenām aizstumti krustojumi – tas braukšanu padara sarežģītu. Bija jākāpj tramvajā vai autobusā. Līdz šim ar velosipēdu pārvietojos cauru gadu. Vēl svarīgi, ka Liepājā viss ir salīdzinoši tuvu un nav nekāda kalnaina reljefa, kas braukšanu apgrūtinātu. Pie pašas pilsētas robežas vienīgi ir slimnīca. Tur gan dodos ar autobusu. Ar riteni nebraucu arī uz autoostu pilsētas centrā. Ja, piemēram, man jābrauc ar autobusu uz Rīgu, tad autoostā nav, kur droši savu riteni atstāt. 

Pēdējos gados ir vairākas labas ziņas – būvējot ielas, krustojumus, vairs neveido milzu kantes, var līgani nobraukt un uzbraukt. Likvidēti arī dīvainie “novadgrāvji” no māju renēm šķērsām pāri visai ietvei, kas bija domāti it kā lietusūdens novadīšanai. Faktiski ūdens tik un tā aizplūst pa ietvi, pa ceļam iesūcoties arī bruģītī. Tagad izpaliek lieki satricinājumi ne tikai velobraucējiem, bet arī bērnu ratiņu stūmējiem. Jaunajos ielu rekonstrukcijas projektos tiek veidoti veloceliņi, diemžēl ar bruģi, ne asfaltu. Vēl viena labā ziņa – turpmāk pilsētā būšot arī velonovietnes, tas ir, ar jumtu. Pieslēgt riteni jau var pie katra staba, bet par velonovietni to padara jumts, vēlams, sienas. Jo ir ne tikai vējš, bet arī lietus.

Kopš uzradušies elektriskie skrejriteņi, velobraucēji gājējiem kļuvuši par mazāko ļaunumu. Mūs draudzīgi palaiž garām. Pēc būtības labu attiecību priekšnosacījums nav mainījies – esi draudzīgs, rēķinies ar citiem, un visi būs laimīgāki. Agrāk biežāk bija agresīvi aizrādījumi, tādi kā “jums parkā uztaisīja veloceliņu, ko tu brauc pa centru”. Laikam tomēr aug sapratne, ka ar riteni brauc tāpēc, lai kaut kur nokļūtu, nevis tikai mītu pedāļus.

Aicina uz “Velo ralliju 2026”

Starta un finiša vieta nav mainīta – pie Svētās Trīvienības baznīcas sirds.
Foto: JRTC

Sestdien, 18. aprīlī, no plkst.11 līdz 16 Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs (JRTC) aicina piedalīties tūrisma orientēšanās velorallijā. Sākums Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā Akadēmijas ielā 1. No plkst.11 līdz 11.30 paredzēta komandu reģistrācija, bet 11.30 sadarbībā ar Jelgavas klīniku – rīta rosme un iesildīšanās pirms starta. Plkst.12 starts, visām dalībnieku komandām tiek dotas rallija uzdevumu anketas “WhatsApp” grupā. Uzdevumu izpildes laiks ir līdz trīs stundām, un komandas tiks gaidītas finišā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā līdz plkst. 15. Plkst.15.30 – rezultātu paziņošana un apbalvošana.

Distances garums – aptuveni 15 kilometru, braukšana tikai pa cieto segumu, stingri ievērojot ielu satiksmes noteikumus. 23 kontrolpunkti izvietoti Jelgavas robežās. Vienā no kontrolpunktiem darbosies veselības veicināšanas stacija, kurā būs iespēja ne vien nobaudīt gardu kokteili, bet arī iepazīt veselīgus, mājās viegli pagatavojamus elektrolītu dzērienus, kā arī iegriezt laimes ratu ar atjautības un fizisko aktivitāšu uzdevumiem. Savukārt pēc finiša rallija dalībnieki un apmeklētāji aicināti torņa pagalmā baudīt restorāna “8. stāvs” sarūpētās uzkodas un citus gardumus.

JRTC pārstāve Ilze Repša piebilst, ka dalība pasākumā ir bez maksas. Komandas sastāvā var būt no diviem līdz pieciem dalībniekiem. Nav arī vecuma ierobežojumu, jābūt tikai spējai nobraukt 15 kilometrus un savam velosipēdam – vienalga, kāda veida. Der arī elektriskie. Vecāki aicināti ņemt līdzi mazos bērnus, kuri tad brauktu velosēdeklīšos ar ķiverēm galvās.

Pieteikšanās velorallijam līdz 16. aprīlim pulksten 17 pa tālruņiem 63005447, 25619266 vai e-pastu: [email protected]. Pieteikumā jānorāda komandas nosaukums, dalībnieku skaits un tālruņa numurs (saziņai un informācijas saņemšanai “WhatsApp” grupā). Komandas kapteinim nepieciešams viedtālrunis ar interneta pieslēgumu un fotokameru.

Pasākums iezīmēs aktīvās tūrisma sezonas sākumu pilsētā, piedāvājot aizraujošu iespēju apmeklēt Jelgavas nozīmīgākos objektus dinamiski un sportiski.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.