Kopš
šā gada sākuma to bērnu skaits, kuri gaida uz vietu Jelgavas
pirmsskolas izglītības iestādēs, ir palielinājies par simtu,
taču problēma ar bērnudārzu trūkumu pilsētā tiek risināta
kūtri. Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis vairākkārtīgi
vērsies pie pašvaldības vadības ar dažādiem ierosinājumiem
minētās problēmas risināšanai, taču viņa piedāvājumi esot
noraidīti.
“Šā
gada pašvaldības budžetā tika paredzēti 75 000 eiro jauna
pašvaldības bērnudārza projektēšanai, taču desmit mēnešu
laikā darbi tālāk par skiču projekta izsludināšanu nav
pavirzījušies. Tikmēr problēma ar vietu trūkumu pirmsskolas
izglītības iestādēs rada lavīnas efektu – vecāki spiesti
palikt mājās, nevar atgriezties darba tirgū, ģimenes kopējie
ienākumi parasti krītas, un nevaru izslēgt, ka pašvaldībai
drīzumā var nākties būtiski palielināt budžetu dažādiem
sociālajiem pabalstiem,” situāciju iezīmē A.Rublis.
Deputāts
prognozē –
ja viss ritēs tik gausi, jauna bērnudārza būvniecība var
ievilkties pat līdz 2020. gadam. Turklāt vienas jaunas pirmsskolas
izglītības iestādes atvēršana problēmu tik un tā nespēs
atrisināt, jo šobrīd ārpus pirmsskolas izglītības un
profesionālās uzraudzības ir 328 bērni, turklāt šim skaitlim ir
tendence ar katru gadu palielināties, bet jaunajā bērnudārzā
vietas paredzētas tikai 280 bērniem..
Tas
bija viens no iemesliem, kādēļ jau šā gada martā A.Rublis
rosinājis pašvaldības budžetā paredzēt līdzekļus vēl viena
bērnudārza būvniecībai Jelgavā. Līdz ar Jelgavas Bērnu
sociālās aprūpes centra slēgšanu daļēji atbrīvosies ēka
Zirgu ielā, kur savulaik atradies bērnudārzs. “Kā operatīvs
rindu uz vietu bērnudārzā problēmas risinājums būtu šīs ēkas
pielāgošana pirmsskolas izglītības iestādei. Savukārt šobrīd
tur izvietotais Dienas centrs ļoti labi integrētos Jelgavas 1.
internātpamatskolā–attīstības
centrā vai 2. internātpamatskolā, kur ir tam labi piemērota
infrastruktūra,” piebilst A.Rublis.
Kā
papildu darāmos darbus problēmas risināšanai deputāts piedāvā
arī palielināt pašvaldības līdzfinansējumu tā saucamajam
“aukļu dienestam”. Pagājušā gada nogalē Jelgavas domes
deputātu vairākums noraidīja A.Rubļa priekšlikumu vismaz līdz
100 eiro mēnesī palielināt šo līdzfinansējumu, taču arī šogad
viņš plāno sniegt priekšlikumu, paredzēt pašvaldības budžetā
būtisku kāpumu “aukļu dienesta” līdzfinansēšanai. Līdzekļus
šā plāna īstenošanai viņš rosinās iegūt, piemēram,
samazinot finansējumu pašvaldības izdevuma “Jelgavas Vēstnesis”
izdošanai, kam šogad tērēti aptuveni 400 000 eiro nodokļu
maksātāju naudas, kurā tiek slavināts Jelgavas domes
priekšsēdētājs, bet būtiskas iedzīvotāju vajadzības netiek
atspoguļotas, jo lielu daļu lapu aizņem TV programma. Ja
līdzfinansējumu palielinātu līdz 100 eiro mēnesī, tas
pašvaldībai nākamgad papildus izmaksātu aptuveni 23 000
eiro. Argumenti, ka “aukļu dienesta” līdzfinansējuma
palielināšanai vai jauna bērnudārza būvniecībai nav līdzekļu,
neiztur kritiku, jo šogad vien pašvaldības budžetā atrasti
vairāk nekā 1,76 miljoni eiro Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas
sadārdzinājumam, vairāk nekā divi miljoni eiro –
Loka maģistrāles rekonstrukcijai, Pils salas estrādes jumtam un
citiem projektiem.
Problēmas
ar vietu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs rada papildu
draudus, kas ilgtermiņā būtiski var ietekmēt ne tikai konkrētās
ģimenes, bet arī pilsētu un valsti kopumā. A.Rublis kā greizu
vērtē situāciju, ka jaunajām māmiņām ir ļoti apgrūtināta
atgriešanās darba tirgū, jo viņām rindu uz pirmsskolas
izglītības iestādēm dēļ ir ierobežotas iespējas atrisināt
bērnu pieskatīšanas jautājumus. Šovasar Nodarbinātības valsts
aģentūras Jelgavas filiālē kā bezdarbnieces reģistrētas teju
simt jauno māmiņu, kuras nevar atgriezties darba tirgū pēc bērnu
kopšanas atvaļinājuma.
“Uzskatu,
ka pilsētas stratēģijai ir jābūt balstītai uz atbalstu jaunajām
ģimenēm un tām labvēlīgas vides veidošanu. Un nodrošināšana
ar pirmsskolas izglītības iespējām ir viens no būtiskiem
stūrakmeņiem jauno ģimeņu atbalstam,” tā A.Rublis.
Foto: no arhīva
