Otrdien, 25. septembrī, novērojumu stacijā “Jelgava”, kas atrodas Staļģenē, reģistrēts pirmais sniegs, pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Tikai četras dienas iepriekš – 21. septembrī – gaisa temperatūra šajā
vietā sasniedza +30 grādu atzīmi, pārspējot mēneša otrās puses karstuma
rekordu Latvijā.
25. septembrī Ventspilī novēroti sniega graudi. Daudzviet Latvijā šīs
nedēļas sākumā krita krusa, kas atsevišķās vietās pat noklāja zemi
baltu.
Sniegs septembrī ir reta parādība. Pārsvarā pirmais sniegs izkrīt kā
slapjš sniegs kopā ar lietu vai sniega graudiem, kas bieži vien izkūst
un neveido sniega segu. Visagrāk – 1969. gada 19. septembrī – pirmais
sniegs reģistrēts Ainažu novērojumu stacijā. Savukārt agrākā sniega sega
novērota 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē, kur sniegs zemi pārklāja trīs
centimetru biezumā.
1986. gada 26. septembrī īslaicīgi sniga daudzviet Latvijā, tai skaitā
galvaspilsētā, un tas ir agrākais oficiāli reģistrētais pirmais sniegs
Rīgā.
Dažos iepriekšējos gados agrākais sniegs novērojumu stacijās fiksēts
2013. gadā, kad 26. septembrī Griškānos krita sniega graudi un
30. septembrī Lielpeču novērojumu stacijā sniga slapjš sniegs.
Šogad Ventspils un Jelgavas
meteoroloģiskajā stacijā sasniegts agrākā sniega rekords. Pirmais sniegs
septembrī reģistrēts gandrīz visās novērojumu stacijās, vienīgi Liepājā
un Mērsragā agrākais sniegs ir bijis oktobra sākumā.
Meteorologi skaidro, ka sniega graudi ir nokrišņi necaurspīdīgu,
matētu graudu veidā, parasti divu līdz piecu milimetru diametrā, un tos
var viegli saspiest ar pirkstiem. Savukārt ledus graudi ir nokrišņi
caurspīdīgu, mazu ledus lodīšu veidā. Šīs lodītes ir cietas, un tās nevar
sadrupināt ar pirkstiem.
Krusa ir dažādas formas ledus gabaliņi, kas var sastāvēt no vairākiem
caurspīdīgiem un necaurspīdīgiem slāņiem. Krusas graudi var būt pat
vairākus centimetrus lieli. Krusa parasti vērojama gada siltajā laikā
reizē ar pērkona negaisu un lietu.
Foto: Raitis Puriņš
