“Tikai neslavējiet mani,” jau pašā mūsu tikšanās sākumā lūdz Vita
Antāne, kura aizvadītajā gadā bija viena no brīvprātīgajiem, kas saņēma
Jelgavas domes pateicības rakstu par aktīvu brīvprātīgo darbu pilsētā.
Vēl Vitas kundze palūdz, vai rakstā varēs pieminēt arī citus cilvēkus,
ar kuriem viņai izveidojusies cieša sadarbība.
Vita Antāne pēc savas
iniciatīvas vairākus gadus palīdz audžuģimenēm, bet 2017. gada janvārī
viņa kļuva par aizbildni pieciem vienas ģimenes bērniem.
“Tas bija
ļoti negaidīti. No rīta saņēmu zvanu, ka pulksten 17 man jāierodas uz
apbalvošanas ceremoniju. Apbalvošanas laikā klausījos, kā citi
brīvprātīgie ir kalpojuši cilvēkiem. Uzzināju, ka mani apbalvošanai
ieteikušas divas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālās darbinieces –
Guna Ziemele un Helēna Prauda. Vēlāk aizgāju un pateicos viņām,”
atceras Vita Antāne.
“Bērnu
māte bija slima. Viņa nomira 2016. gada 28. decembrī. Bez mātes palika
seši bērni – viena pilngadīga meita un pieci nepilngadīgi bērni. Pirms
tam pazinu tikai šīs ģimenes vecomāti, kuru biju aizgājusi apsveikt 75.
dzimšanas dienā. Mājas pagalmā redzēju skraidām bērnus, nolēmu viņus
uzaicināt uz savas Septītās dienas adventistu baznīcas draudzes
pasākumu, kur viņi varētu saņemt Austrijas bērnu sagatavotās paciņas,”
savu pirmo tikšanos ar audžubērniem atceras Vitas kundze.
Vēlreiz
ciemojoties mājās pie bērnu vecmāmiņas, satikusi arī viņu māti, kura
slimības dēļ vairs tikpat kā nespējusi runāt. Vitas kundze vēlējusies
sievieti apciemot vēlreiz, taču viņa bija aizvesta uz slimnīcu. Smagi
slimo sievieti viņa slimnīcā apmeklējusi divreiz, pēdējoreiz vēl 28.
decembra rītā, bet jau tās pašas dienas vakarā uzzinājusi, ka viņa
mirusi.
Palūgusi atļauju vecaimātei un audžutēvam, Vita Antāne bērnus
uzaicinājusi uz savām lauku mājām Jelgavas novada Svētes pagastā.
Atbraukuši visi seši bērni, kuri tikko pārdzīvojuši lielu psiholoģisku
traumu. Bērni Vitas kundzei iepatikušies.
Pēc mātes bērēm aktuāls
kļuvis jautājums: kas notiks ar nepilngadīgajiem bērniem? Kur viņi
dzīvos? Kurš par viņiem rūpēsies? “Prasīju audžutēvam, vecaimātei. Viņi
atzina, ka nav atbilstošu sadzīves apstākļu, lai visus bērnus paņemtu
pie sevis. Tad nolēmām – sazvanīsimies ar Jelgavas bāriņtiesu un kopā
izlemsim, kur bērniem palikt,” stāsta Vita.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet 22. februāra “Zemgales Ziņās”
