Jelgavas budžeta galvenais
ieņēmumu avots –
iedzīvotāju ienākuma nodoklis –
šogad pieaugs par 8,9 procentiem, sasniedzot 40,8 miljonus eiro. Šajā gadā minimālā alga palielināsies par 13 procentiem,
pedagogu atalgojuma kāpums ir septiņi procenti, pārējo pašvaldībā
nodarbināto speciālistu algas pieaugums – pieci procenti, liecina
pašvaldības publicētā informācija par šī gada budžetu.
No nodokļu ieņēmumiem stabilu daļu veidos nekustamā īpašuma
nodoklis, ko šogad paredzēts iekasēt 3,6 miljonu eiro apmērā.
Ieņēmumi no azartspēļu nodokļa līdz ar likuma izmaiņām valstī
pieaugs par vairāk nekā 100 000 eiro, sasniedzot 420 564 eiro.
Līdz ar to kopā nodokļu ieņēmumos pašvaldība šogad prognozē
iekasēt 44,9 miljonus eiro. Ieņēmumos, ko Jelgava saņem no valsts
un citu pašvaldību budžetiem, šogad paredzēts iekasēt 12,5
miljonus eiro. Valstī palielinot pedagogu algas, par 1,6 miljoniem
eiro pieaudzis arī pašvaldībā saņemto mērķdotāciju apjoms
pedagogu atalgojumam šā gada astoņiem mēnešiem, sasniedzot 7,4
miljonus eiro.
Tāpat nozīmīga budžeta daļa ir pašvaldības ieņēmumi no
sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas šogad kopā veido 1,5 miljonus
eiro. Nenodokļu ieņēmumi šogad plānoti 250 085 eiro.
Savukārt dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda
– 2,7 miljoni eiro. Kopējais pašvaldības ieņēmumu plāns šim
gadam ir 71,4 miljoni eiro.
Atbilstoši iedalījumam funkcionālajās kategorijās vispārējiem
valdības dienestiem plānotais finansējums 2018. gadam ir 6 483 501
eiro, kas ir par 9 procentiem vairāk nekā 2017. gadā, sabiedriskās
kārtības un drošības izdevumi plānoti 3 441 609 eiro apmērā,
kas ir par 7,9 procentiem vairāk nekā 2017. gadā. Ekonomiskās
darbības funkcijas nodrošināšanai plānotais finansējums ir 2
654 651 eiro, vides aizsardzībai 2 128 936 eiro, pašvaldības
teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai 4 600 622 eiro.
Atpūtai, kultūrai, sporta pasākumiem, muzeju un bibliotēku
darbības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai par
notikumiem un pasākumiem Jelgavā pašvaldības pamatbudžetā
paredzēti 7 468 042 eiro. Izglītības nozarei plānotais
finansējums ir 33 560 161 eiro, savukārt veselībai un
sociālai aizsardzībai plānotais finansējums ir 4 990 665 eiro
Pieņemtais budžets paredz Jelgavā turpināt jau pagājušajā gadā
aizsāktus projektus – Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, Loka
maģistrāles pārbūvi, Pils salas labiekārtošanu un citus. Tiks
uzsākti arī jauni nozīmīgu objektu būvdarbi – ēku Vecpilsētas
ielā 14 un K.Barona ielā 50 rekonstrukcija, izveidojot Zemgales
Restaurācijas centru; ēkas Zemgales prospektā 7 pārbūve, kur
nākotnē atradīsies bērnu un jauniešu centrs “Junda”;
bērnudārza “Sprīdītis” rekonstrukcija; Neretas, Prohorova un
Garozas ielas pārbūve; Miera ielas un Aizsargu ielas
rekonstrukcija, pārbūvējot tiltu pār Platones upi un citus.
Papildus tam pašvaldība šogad budžetā paredzējusi 920 000
eiro, lai izstrādātu jaunus projektus Eiropas fondu līdzekļu
piesaistei.
Izglītība ir nozare ar vislielāko ieguldījumu apjomu – 33,5
miljoni eiro jeb 47 procenti no pilsētas kopējā budžeta. Šis
gads sākās ar algas pieaugumu pedagogiem. Vienas algas likme ir 710
eiro, Jelgavas pašvaldība pilsētas pedagogiem paredz maksāt 730
eiro par 30 kontaktstundām nedēļā skolās vai 40 darba stundām
pirmsskolas izglītības iestādēs. Izglītības sistēmas
atlīdzības kopējais fonds pilsētā sasniedz 16,5 miljonus eiro.
Savukārt 8,4 miljoni eiro paredzēti izglītības iestāžu
pamatlīdzekļu iegādei un remontiem, kur lielākā summa šogad
novirzīta Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijai – 7,7 miljoni eiro.
Tāpat šogad pieaugs pašvaldības dotācija privātajām
pirmsskolas izglītības iestādēm un aukļu pakalpojumu
nodrošinātājiem – divi miljoni eiro. Par katru bērnu, kurš
apmeklē privāto bērnudārzu, pilsētas pašvaldība iestādei
maksās 200 eiro mēnesī. Tā kā joprojām Jelgavā trūkst vietu
nodrošinājuma pašvaldības bērnudārzos, šī gada budžetā ir
paredzēts finansējums 100 000 eiro apjomā jauna
bērnudārza projektēšanai.
Šogad turpināsies Amatu vidusskolas rekonstrukcija,
pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” un 2.
internātpamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana, ēkas
Zemgales prospektā 7 pārbūve, bet Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centrā par 25 000 eiro paredzēts modernizēt
Konferenču zāles aprīkojumu un par 22 0000 eiro nostiprināt ēkas
pamatus, kas ļautu pilnvērtīgi izmantot 3. stāvu.
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” kopējais budžets
šim gadam ir 5,1 miljons eiro. No tiem ceļu un ielu uzturēšanai –
422 045 eiro, publisko vietu uzturēšanai un atkritumu
savākšanai – 989 101 eiro, notekūdeņu apsaimniekošanai –
579 200 eiro, ielu apgaismošanai – 599 490 eiro,
pašvaldības teritorijas, mežu un kapsētu apsaimniekošanai,
klaiņojošo dzīvnieku likvidācijai – 1 553 158 eiro. Starp
nozīmīgākajiem darbiem, kas paredzēti šogad, ir Meža kapu
paplašināšanas 3. kārta, Romas ielas asfaltēšana, luksofora
izbūve K.Barona un Pasta ielas krustojumā, Atmodas ielas posma
asfaltēšana līdz bērnudārzam “Kāpēcīši”, kā arī
iebrauktuves un stāvlaukuma rekonstrukcija pie 5. vidusskolas.
Sociālās aizsardzības šā gada budžets ir 4,8 miljoni eiro, kas
ir par 200 000 eiro vairāk nekā pērn. Būtiskākais, kas
šogad mainās sociālā atbalsta jomā, ir pašvaldības pieņemtais
lēmums kompensēt pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenas
20 braucieniem mēnesī represētajām personām, ja norēķiniem
tiek izmantota Jelgavas iedzīvotāja elektroniskā karte. Līdz ar
minimālās algas kāpumu pašvaldība jau paaugstinājusi ienākumu
slieksni, no kura pašvaldības pabalstus var saņemt trūcīgas un
maznodrošinātas personas. Vienlaikus pašvaldība saglabā visus
līdzšinējos sociālā atbalsta veidus pilsētā.
Lai īstenotu deinstitucionalizācijas plānu, Jelgavas budžetā
paredzēts, ka tiks uzbūvētas trīs grupu mājas, kur katrā
ģimenei pietuvinātā vidē varēs dzīvot pa astoņiem bērniem.
Pārmaiņas piedzīvos arī pašvaldības īres nams Stacijas ielā
13, kurā plānots izveidot atsevišķus dzīvokļus bez
koplietošanas telpām.
Šogad par 20 700 eiro ir audzis pašvaldības atbalsts
audžuģimenēm, kopā budžetā veidojot 130 000 eiro.
Kultūras jomā šis gads ir zīmīgs ar Latvijas valsts simtgadi un
Dziesmu un deju svētkiem. Kopumā plānots, ka pilsētā simtgades
pasākumiem tiks izlietoti 100 000 eiro, bet kolektīvu dalībai
Dziesmu un deju svētkos – 150 000 eiro.
Vēl šogad paredzēts sakārtot kultūras nama lietusūdens novades
sistēmu, kā arī daļēji rekonstruēt ēkas fasādi. Savukārt
Pasta salā tiks izbūvēts brīvdabas estrādes jumts.
Sporta pasākumu rīkošanai šogad paredzēti 609 435 eiro, bet
nozarei kopumā – 1,4 miljoni eiro. Šogad Pasta salā jumts tiks
uzbūvēts arī slidotavai, tiek plānots, ka slidotavu varēs
izmantot jau no oktobra.
Svētās Trīsvienības baznīcas tornī šogad plānots atjaunot
torņa interaktīvās ekspozīcijas. Budžetā 12 000 eiro
paredzēti, lai šīm ekspozīcijām izstrādātu skiču projektu.
Tāpat tūrisma jomā šogad pilsētā paredzēts papildināt tūrisma
norādzīmes gan gājējiem, gan autovadītājiem. Savukārt pilsētas
bibliotēkā plānots izbūvēt liftu, lai ēkas augstākajos stāvos
ērti varētu nokļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Tāpat
rekonstrukcijas darbi paredzēti Miezītes bibliotēkā. Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šogad paredzēts
nomainīt jumtu, kā arī ierīkot videonovērošanas kameras.
Sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētas budžetā kopumā
paredzēti 3,4 miljoni eiro. Pašvaldības policijas kopējais
budžets šim gadam ir 2 917 771 eiro, savukārt Jelgavas
Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC) strādās ar
kopējo budžetu 523 838 eiro.
Pašvaldības policijai šogad paredzēts iegādāties trīs jaunus
mikroautobusus izolatorus par kopējo summu 59,6 tūkstoši eiro.
Tāpat projekta gaitā pašvaldības policisti būs aprīkoti ar
videonovērošanas kamerām.
Līdz ar Sabiedrības integrācijas pārvaldes pārcelšanos uz
Skolotāju ielu pagājušajā gadā visu ēku Sarmas ielā 4 savām
vajadzībām izmantos POIC. Šīs iestādes darba apjoms ik gadu
pieaug, un šobrīd tiek strādāts, lai paplašinātu piedāvātās
iespējas iedzīvotājiem, izveidojot vienoto informācijas aprites
sistēmu. Tā nodrošinās ātrāku informācijas apriti starp
pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām par iedzīvotāju
aktualizētiem jautājumiem. Tāpat šogad paredzēts uzlabot POIC
interaktīvo karti un mobilo lietotni, kas ļautu iedzīvotājiem vēl
ērtāk pieteikumus POIC nosūtīt elektroniskā formā.
Foto: Raitis Puriņš
