Jelgavas
pašvaldība kā pēdējā Zemgalē pieņēmusi lēmumu par
deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanu, intervijā aģentūrai LETA
atzina projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace
Strautkalne.
Projekts ir Zemgales deinstitucionalizācijas plāna pamatā, un, Jelgavai
nesaskaņojot plānu, projekta īstenotājiem bijušas bažas par
nepieciešamās infrastruktūras izveides aizkavēšanos un pakalpojumu
sniegšanai pieejamā finansējuma laicīgu apguvi.
“Es pat neteiktu, ka pašvaldība nesaskaņoja, bet drīzāk vēlējās
atkārtotu diskusiju ar Veselības ministriju (VM) un Labklājības
ministriju, jo pēc atgadījuma ar Ainažu psihoneiroloģisko slimnīcu, kas
atspoguļoja speciālistu trūkumu, un īpaši psihiatru trūkumu, Jelgava
vēlējās vēlreiz pārrunāt riskus, kādi ir, veidojot šos pakalpojumus, ja
nav pieejami atbilstošie speciālisti. Panācām vienošanos, ka
deinstitucionalizācijas plānā tiek atspoguļots arī VM atbildības lauks,
un martā Jelgavas dome deinstitucionalizācijas plāna gala redakciju apstiprināja,” stāstīja Strautkalne.
Pagājušajā nedēļā apstiprinātais plāns paredz, ka Zirgu ielā 47a, kur pašlaik atrodas Jelgavas
bērnu sociālās aprūpes centrs, pašvaldība veidos daudzfunkcionālo
centru, kur būs pieejami pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura
traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat plānota 12
grupas dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveidošana, liecina domes
lēmums.
Lai radītu bērnunama bērniem ģimenei pietuvinātus apstākļus,
deinstitucionalizācijas plānā ietverta trīs grupu izveide, un katrā no
tām nebūs vairāk par astoņiem bērniem.
Projekts paredz arī Jelgavas 6. vidusskolas baseina pielāgošanu, lai tas būtu pieejams bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
“Atbilstoši piešķirtajam finansējumam lielās pilsētas var izveidot
vairāk pakalpojumu. Arī objektīvi pilsētu mērķa grupa ir daudzkārt
lielāka nekā citās pašvaldībās, turklāt pilsētas citām pašvaldībām
piedāvāja šos pakalpojumus pirkt. Plānojot pakalpojumus, ņemts vērā arī
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktais
pakalpojumu grozs atkarībā no pašvaldības attīstības centra līmeņa – vai
tas ir nacionālās, reģionālās vai vietējās nozīmes centrs. Nacionālā
līmeņa pašvaldības veido gandrīz visus pakalpojumus,” par Jelgavas iecerēm klāstīja projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja.
Galvenais deinstitucionalizācijas plāna uzdevums ir radīt iestāžu
klientiem ģimeniskai videi pietuvinātus apstākļus, jo lielas sociālās
aprūpes iestādes ir pagātnes paliekas, atzina Strautkalne.
Zemgales deinstitucionalizācijas plāna pamatā ir Zemgales plānošanas
reģiona projekts “Atver sirdi Zemgalē”, kura īstenošanas gaitā jau
izvērtētas pakalpojuma saņēmēju mērķa grupas vajadzības un pašvaldības
plāno nepieciešamos pakalpojumus. Projektā iesaistīta 21 Zemgales
pašvaldība, un vienīgā, kas nepiedalās, ir Jaunjelgavas novada
pašvaldība.
“Viņi minēja, ka pašvaldībā nav tik daudz mērķa grupas personu un
viņi pakalpojumus, kas nepieciešami, veidos paši par savu finansējumu.
Pašlaik Jaunjelgavas novada pašvaldība ir iesaistījusies
Latvijas-Lietuvas pārrobežu programmas sadarbības projektā un veidos
grupu dzīvokļus personām ar garīga rakstura traucējumiem. Diemžēl
projekta laikā apmaksātie pakalpojumi Jaunjelgavas iedzīvotājiem ies
secen,” pašvaldības neiesaistīšanos pamatoja Strautkalne.
Plānots, ka projekta noslēgumā vairāk nekā 200 cilvēkiem ar garīga
rakstura traucējumiem būs nodrošināti sabiedrībā balstītie pakalpojumi,
356 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 50 vai pat vairāk ģimeņu
saņems aprūpes un atelpas brīža pakalpojumu.
Turklāt, kā lēsa projekta vadītāja, arī bērnunamos dzīvojošo bērnu skaits turpinās samazināties. Piemēram, līdz šim Jelgavā bērnunamā bija vidēji 50, tagad bērnunamā dzīvo ap 30 bērniem.
“Es gribētu domāt, ka būs diena, kad nebūs bērnunamu un lielu aprūpes
centru, tie būs maksimāli ģimeniskai videi pietuvināti. Mums nebūs
jāņem cilvēku grupa un jāved kaut kur tālāk no centra, saliekot visus
vienkopus. Tā ir pagātnes atlieka. Ir valstis, kurās šis process sen jau
notiek. Zviedrijā, piemēram, ir izveidoti grupu dzīvokļi un viņi
spēruši nākamo soli, veidojot tos nevis koncentrēti vienā vietā, bet
atsevišķos dzīvokļos, samazinot kopienas skaitu. Soli pa solim
strādājot, tas ir iespējams,” pārliecināta Strautkalne.
Foto: Raitis Puriņš
