Virpuļvējš, kas ceturtdienas pēcpusdienā novērots Jelgavā, bija parādība, ko Latvijā izsenis dēvē par velna slotu, skaidro sinoptiķi.
Šī parādība ceturtdienas pēcpusdienā norāva jumtu divām SIA “Jelgavas
tipogrāfija” piederošām ēkām. Daļa norautā jumta uzkrita kādai uzņēmuma
darbinieka automašīnai, to sabojājot. Iespaidīgā velna slota, pēc
aculiecinieka stāstītā, bijusi redzama Langervaldes ielā un Rubeņu ceļā.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šādas
parādības sauc par velna slotām vai virpuļstabiem. Angliski tās dēvē par
putekļu velniem (“dust devil”), jo virpuļojošais vējš parasti ir
redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus.
Velna slotas ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornādo, taču
šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai
sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi – zem gubu mākoņiem,
parasti zem negaisa mākoņiem.
Virpuļvējš izplatīts visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Velna
slotas rodas, gaisam nevienmērīgi sasilstot saulainā laikā, dominējot
lēnam vējam. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas
augšup – cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un
pastiprinās gaisa riņķveida kustība.
Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot
postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest
siltumnīcas.
Aculiecinieka foto
