Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā līdz 4. janvārim skatāma izcila latviešu mākslas klasikas izlase.
Izstāde «No de facto līdz de iure» ir viens no Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītajiem pasākumiem. Augstvērtīgā latviešu mākslas klasikas izlase atspoguļo vēsturiski nozīmīgo un sarežģīto Latvijas tapšanas laiku.Izstāde atgādina par mākslas un mākslinieku lomu izšķirošu vēsturisku pārvērtību laikā. Mākslinieku redzējums, līdzdalība notikumos un ticība laikmeta idejām, pieļaujot neizbēgamus maldus juku laikos, pavadīja Latvijas iecerēšanu, proklamēšanu, «de facto» un «de iure» atzīšanu. Nacionālās mākslas ideāli un kultūras patstāvības centieni tika iznesti cauri ilgstošai karadarbībai, dramatiskam bēgļu postam un krasām varu maiņām. Dažbrīd Latvijas idejai ticēja un apzināti to virzīja vien nelielas inteliģences aprindas. Ar Latvijas valsts dzimšanu sakrita toreizējās jaunākās mākslinieku paaudzes pieteikums mākslas dzīvē un radikālu «jaunās mākslas» uzskatu manifestācija. Modernistus Jāzepu Grosvaldu, Jēkabu Kazaku, Romanu Sutu, Niklāvu Strunki, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu, Oto Skulmi, Emīlu Melderi un citus viņu laikabiedrus iegūtā valstiskā neatkarība spārnoja radošas brīvības centieniem, drosmīgiem un netradicionāliem formas meklējumiem, kas noteica jaunu attīstības pavērsienu Latvijas mākslā. Daļa jauno mākslinieku karavīru šineļos brīvprātīgi cīnījās latviešu bataljonu ierindā. Liktenīgi un līdzīgi kā latviešu strēlnieku pulki sašķēlās arī mākslinieku rindas, Gustavam Klucim, Aleksandram Drēviņam, Kārlim Johansonam un vēl citiem ar pārliecību paliekot Padomju Krievijas pusē. Laikmeta liecības mākslas darbos sniedzas no pieredzētā vērojošas reportāžas un lakoniskām piezīmēm līdz spēcīgam, novatoriskam un sintezējošam mākslinieciskam vispārinājumam. Mākslinieki piedalījās arī nacionālo simbolu – karoga un ģerboņa – izveidē, radīja metus naudai, pastmarkām, apbalvojumiem un citai tālaika pieprasītai atribūtikai, piedāvāja plaši tiražēto iespieddarbu veidolus. Nodibinoties Latvijas Republikai, mākslas dzīve atjaunojās uz pēckara ekonomisko grūtību fona. Latvijas «de iure» atzīšana atvēra robežas latviešu mākslas iesaistei Eiropas apritē un mākslinieku braucieniem uz tās svarīgākajām metropolēm – Parīzi, Berlīni un Romu. Politiskajās pārmaiņās mākslinieki darbojās arī jaunās valsts diplomātiskajā dienestā. Polemikā par nacionālās mākslas attīstības ceļu modernistu un tradicionālistu uzskati sadūrās vietējā «mākslas karā». Izstādi papildina attēliem bagāts izdevums «No de facto līdz de iure: Latvijai topot. Laikmets un māksla», ko muzeja speciālisti sagatavojuši sadarbībā ar apgādu «Neputns». Tajā publicēti Latvijas Universitātes profesora Dr. habil. hist. Aivara Strangas, LNMM direktores Māras Lāces, direktora vietnieces zinātniskajā darbā Gintas Gerhardes-Upenieces un izstādes kuratores Aijas Brasliņas raksti.Jaungada svētkos Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, K.Valdemāra ielā 10a) būs slēgts, izstādi Baltajā zālē vēl var skatīt 2., 3. un 4. janvārī no pulksten 11 līdz 17.
