Publiskajā telpā nonācis kāda socioloģiska minipētījuma kopsavilkums par to, vai iedzīvotājiem ir vai nav saprotama valdības rīcība finanšu aizņēmumu jomā.Lai arī respondentu skaits nav nekāds dižais, vispārējo sabiedrībā valdošo noskaņojumu tas izceļ kā trekns punkts uz i. Proti, gandrīz puse aptaujāto no politiķu izteikumiem nav spējusi saprast, vai aizlienējamās milzu summas ir pašreizējai situācijai knapas, pietiekamas vai pārmērīgas.Gada noslēgums uz šādas nots nav diezin cik iepriecinošs un atkal uzsver ne vien to, cik neapmierinoša ir varas komunikācija ar sabiedrību un, būsim atklāti, cik liela joprojām ir sabiedrības vienaldzība pret notiekošo. Par neaizdrīvējamo plaisu liecina kaut vai tas, cik rekordīsā laikā un kādiem līdzekļiem tika nolemts stutēt valsts ekonomiku. Vienā brīdī paspruka doma spert augšup PVN, un dažas dienas vēlāk šī iecere nakts melnumā līdz ar citiem ekonomikas «destabilizācijas plāna» absurdiem un «kroņa numuriem» jau tika iekalta likuma akmenī. Kā labi atceramies, sabiedrība par notiekošo tika informēta minimāli, un tā nu visiem atlika vien no malas noskatīties kārtējā sloga uzkāršanā tautas jau tā izstaipītajā kaklā.Ja sevi mierināt, tad vienīgi ar to, ka gudrajām galvām neienāca prātā, piemēram, «valsts glābšanas vārdā» aplikt ar paaugstinātu ienākuma nodokli pensijas un pabalstus, piemērot maksimālu akcīzes likmi zālēm (sak, slimošana šajā valstī ir luksusprece!), bet komunālajiem pakalpojumiem PVN uzskrūvēt līdz procentiem 50… Arī par šādiem izgājieniem nebūtu jābrīnās, jo varas «darām, ko gribam» princips ir ierasts. Varbūt vienīgi izdotos lielāku pūlīti izmānīt ielās, lai protestos paklaigā drusku daudzbalsīgāks koris. Un vienlaikus piespiež varai iet tautai saprotamāko un pieņemamāko, nevis sev vieglāko ceļu. Šādu apņēmību atliek novēlēt Vērša gadam.
