Būs neierasti, kad pēc nedēļas Jelgavas ielās vairs nebūs manāmi jau tik ierastie «Ford» markas taksometri, jo SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP), kas šos transporta līdzekļus bija iegādājies līzingā, baltiem putniem līdzīgos spēkratus nolēmis vienmuļai eksistencei vismaz gadu pie uzņēmuma teritorijas žoga.Kā oficiālais šādas rīcības iemesls tiek minēti individuālo komersantu, kas no šīs pašvaldības kapitālsabiedrības taksometrus nomāja, parādi, proti, viņi nav norēķinājušies par transporta līdzekļu izmantošanu. Saprotams – neviens uzņēmums negrib ciest zaudējumus, tomēr neierasti šķita, ka tik ienesīgā nozarē kā taksometru pakalpojumi šoferīši nespēj nokārtot saistības.Izrādās – tikai tad, ja parok, var īsti saprast, no kurienes nāk smaka. Atklājies, ka par vienu nomas dienu šoferīšiem JAPam bija jāmaksā 50 latu un, protams, pašiem jālej degviela. Salīdzinājumam var minēt faktu, ka Rīgā šoferi par taksometra nomu diennaktī maksā no 20 līdz 30 latiem, bet noiets šim pakalpojumam tur ir krietni lielāks nekā Jelgavā. Ja JAP veidojās parādi tāpēc, ka šoferi nespēj norēķināties par transporta līdzekļu nomu, kāpēc netika piemērots šādas situācijas visloģiskākais risinājums samazināt nomas maksu? Būtu taču labāk, ja uzņēmuma kasē ienāktu vismaz kaut kas, nevis kā tagad – taksometri stāvētu un neko nepelnītu. Jāpiebilst, ka taksometru šoferi ar šādu ierosinājumu pie uzņēmuma vadības vērsušies ne reizi vien, tomēr viņiem laipni parādītas durvis, neielaižoties nekādās diskusijās par šo tēmu.Tagad, kā skaidrojusi vadība, šis pakalpojuma veids vismaz uz gadu tiks iesaldēts, bet, kas notiks pēc tam, to jau var zināt tikai kāds austrumu gudrais. Viens ir skaidrs – pa šo laiku klientiem noteikti aizmirsīsies tik pierastais taksometru izsaukšanas tālrunis, un pēc atgriešanās apritē uzņēmumam darbu šajā jomā nāksies sākt no jauna.Saimniekošana šajā transporta pakalpojumu uzņēmumā jau ne reizi vien likusi aizdomāties, pēc kādiem biznesa principiem tas strādā. Nenormālie pilsētas autobusu maršrutu grafiki, kuros šoferiem iekļauties praktiski nav iespējams, autobusu nomas maksu neadekvātā noteikšana, neņemot vērā brīvdienas, skolēnu brīvlaikus un citus apstākļus, kas neļauj norēķināties un iedzen braucējus nopietnos parādos, līdz ar to liedzot arī JAP izpildīt iecerētos plānus. Šādā situācijā rodas divas domas, kādēļ tas tiek darīts, jo negribētos pieredzējušajai uzņēmuma komercdirektorei ar biznesa pasaulē gana ietrenēto roku un smadzenēm pārmest vājredzību plānošanā un kapitālsabiedrības attīstībā.Viens no scenārijiem – ar lielāku žēlošanos un parādu kalniem izdotos no pašvaldības izlūgties lielākas subsīdijas, kuru daļa aizies, samaksājot par autobusu un pārējo uzņēmuma transporta līdzekļu mazgāšanu firmā, kuras faktiskā saistība ar dažu labu JAP vadītāju tā arī līdz galam nav skaidra. Otrs – kapitālsabiedrības novešana «līdz kliņķim», maksātnespēja un izdevība uzņēmumu privatizēt, lai jau pēc dažiem gadiem tas no jauna varētu zelt un plaukt, tikai nu jau kā kāda privātais īpašums.Kurš no šiem scenārijiem būs īstais, to parādīs laiks. Tikmēr par absurdās saimniekošanas ķīlniekiem kļuvuši gan taksometru šoferīši, kuriem piedāvāts iestāties rindā un gaidīt, līdz varētu atbrīvoties kāda vieta uz lielo autobusu stūrēšanu JAPā, gan ierindas iedzīvotāji, kuri spiesti samierināties ar atsevišķu vadītāju agresīvo braukšanu, kas rodas, cenšoties iekļauties uzņēmuma no pirksta izzīstajos grafikos. Un vēl nevar zināt, vai uzņēmums parādu dēļ atkal neizdomās celt biļešu cenas. Vienīgi žēl, ka kārtējo reizi pašvaldība, kurai vajadzētu tomēr kaut nedaudz paskatīties, ko dara lielākas un mazākas «cepures» tai piederošās kapitālsabiedrībās, izrādījusies akla un kurla, lai gan vietvaras primārajam uzdevumam vajadzētu būt rūpēties par savas teritorijas iemītniekiem. Bet varbūt tas tāpēc, ka putras katls gan amatpersonām, gan dažam labam kapitālsabiedrību funkcionāram ir viens un tas pats?
