ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons – par dienestu Irākā, ekonomiku un citiem jautājumiem.
«Manā skatījumā, latvieši 700 gadu garumā pārdzīvojuši virkni neticamu izaicinājumu,» intervijas sākumā teic Č.Larsons. «Dažādu valstu, tajā skaitā ļoti postošā padomju okupācija, pēc tam pāreja uz brīvo tirgu, demokrātijas stiprināšana. Korupcija šeit joprojām ir problēma, kas jāiznīdē, taču šī problēma ir arī ASV – nesen kāds gubernators mēģināja pārdot vietu Senātā, senators tika notiesāts par korupciju. Te galvenais, lai ātri tiktu veikta izmeklēšana, un pārvaldes sistēma – attīrīta.»– Ko jūs atceraties kā spilgtāko notikumu nepilna gada laikā, kopš pildāt vēstnieka pienākumus?Spilgtu brīžu bijis daudz, taču visvairāk atmiņā palikuši dziesmu svētki – tas bija brīnišķīgs notikums. Esmu no Aiovas štata, kura teritorija ir nedaudz lielāka par Latviju, un mums nekad nav noticis pasākums, kurā vienlaikus sanāktu kopā un dziedātu 135 tūkstoši cilvēku. Tas apliecina Latvijas kultūras bagātību. Kopā ar ģimeni esam apceļojuši daudz Latvijas pilsētu, apskatījuši ievērojamas vietas, devušies pastaigās pa Rīgu, bijuši klāt jūsu valsts jubilejas svinībās.– Jūs vēsturē iekļūsiet kā vēstnieks, kura laikā sācis darboties bezvīzu režīms starp ASV un Latviju.Tā bija viena no mūsu galvenajām prioritātēm – vienot dažādas valstis, atverot savas zemes durvis un ļaujot brīvi ceļot uz ASV. Tā pirmām kārtām būs iespēja latviešiem iepazīties ar amerikāņu kultūru un valsti, un es vienmēr esmu aicinājis cilvēkus, dodoties uz Ameriku, ņemt līdzi divas tukšas ceļasomas, jo pie mums var izdevīgi iepirkties (smejas).– Vai jūs piekrītat uzskatam, ka bezvīzu režīms ir kā pateicība par piedalīšanos ASV vadītajās militārajās misijās?Kad notika teroristu uzbrukums Amerikai, Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas izrādīja atbalstu ASV karā pret terorismu. Jūsu karavīri misiju pildīja godam, un to mēs nekad neaizmirsīsim, tāpat kā upurus, ko esat nesuši, zaudējot savus cilvēkus. Austrumeiropā ir virkne valstu, kas plecu pie pleca kopā ar ASV cīnījās karā pret terorismu, un būtu ļoti nepareizi, ja šo valstu iedzīvotāji nevarētu ceļot uz Ameriku bez vīzām. Tagad šī kļūda ir labota.– Un kāds jūsos radies iespaids par latviešiem?Manuprāt, viņi turpina veidoties kā individualitātes. Padomju okupācija šo procesu slāpēja, taču tagad ir citādi – jūs esat NATO, ES, palīdzat demokrātijas attīstībā citām Austrumeiropas valstīm. Un ASV par to ir pateicīgas. Latvijas lielākā vērtība ir jaunieši – viņi ir labi izglītoti, prot vairākas valodas, kas ir ļoti svarīgi. Domāju, jūsu valstij ir visi priekšnoteikumi, lai turpinātos tās ekonomiskā izaugsme, jo Latvija ir tirdzniecības un banku biznesa centrs starp austrumiem un rietumiem.– Kāda ir ASV nostāja pret Krievijas īstenoto energoresursu kā politiskā ieroča izmantošanu?Mēs uzskatām, ka Latvijai jākļūst enerģētiski neatkarīgai, dažādojot energoresursu avotus. Patlaban jūs aptuveni 30 procentu elektroenerģijas saņemat no Krievijas, 30 procentu – no hidroelektrostacijām, 30 procentu – no Ignalinas AES, kas nākamgad tiks slēgta. Pēc tam Krievijas piegādātās elektroenerģijas īpatsvars varētu sasniegt 60 procentu, un, protams, gāze. Krievija šos resursus izmanto kā instrumentu pat tādā nolūkā, lai ierobežotu citu valstu vārda brīvību, mēs to esam pieredzējuši, piemēram, gadījumā ar Čehiju, un kļūšana par ļoti atkarīgiem no vienas valsts resursiem rada bažas, tādēļ avotu dažādošana ir kritiski svarīga. Mēs rosinām trīs lietas. Pirmā – būvēt ar oglēm un biomasu darbināmu spēkstaciju. Ogles var iegādāties Polijā, Dienvidāfrikā un citās valstīs, taču galvenais, ka pastāv izvēle. Otrā – pēc iespējas ātrāk jāizveido energoresursu kanāls ar Zviedriju. Trešā – šī problēma jārisina sadarbībā ar Lietuvu un Poliju. Manā skatījumā, Baltijas valstīm drošības un enerģētikas jautājumi jāskata nevis atsevišķi, bet visām kopā.– Vai te iespējams ko pasākt arī īstermiņā?Sadarbībā ar ES turpinām strādāt pie jautājumiem, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību. Ko mēs pieredzējām pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā – Baltijas valstu līderi devās turp, lai skaidrotu pārējai pasaulei, kādēļ šis iebrukums uzskatāms par nepieņemamu rīcību. Mēs nevēlamies, lai Latvijas iespējas brīvi runāt par politiskiem jautājumiem tiktu apdraudētas, taču, ja divas trešdaļas energoresursu piegādā Krievija, šāds risks pastāv. Tajā pašā laikā Latvijā noteikti spēki cenšas panākt, lai palielinātos Krievijas gāzes patēriņš, jo no tā šī valsts gūst peļņu. Jūsu intereses te netiek ņemtas vērā.– Kuras jomas ASV uzskata par perspektīvām investīcijām Latvijā?Pēdējo četru gadu laikā ASV investīciju apmērs Latvijā palielinājies vairāk nekā četras reizes, un mēs labprāt gribētu, lai šis rādītājs būtu vēl augstāks. Kā perspektīvākās jomas varu minēt modernās tehnoloģijas, rūpniecību, piemēram, «GroGlass» ražotni, kā arī tekstilrūpniecību.– Vai arī pēc dienesta Irākā uzskatāt, ka iebrukums šajā valstī bija vienīgais iespējamais saspīlētās situācijas risinājums?Pēc 9/11 uzbrukumiem mēs pievērsām pastiprinātu uzmanību iespējamajiem apdraudējumiem, un bija jādara viss, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos. Vairāku rietumvalstu izlūkdienestiem bija informācija, ka Irākā tiek izgatavoti masu iznīcināšanas ieroči. Mēs iebrukām un gāzām Huseina režīmu, un ir skaidrs, ka viņš bija drausmīgs diktators, ar viņa ziņu tika spīdzināti cilvēki. Par šajā valstī pārdzīvoto pārliecinājos pats – Irākā ir teju neiespējami sastapt vietējo iedzīvotāju, kurš Sadama zvērību dēļ nebūtu zaudējis kādu radinieku. 95 procenti cilvēku, kurus sastapu Irākā, vēlas brīvību un mieru, nevis eksplodējošas automašīnas. Pārējie pieci procenti ir cilvēki, kuriem Huseina diktatūra nodrošināja pārticīgu dzīvi – tāds pats slānis kā savulaik komunistu elite Austrumeiropas valstīs. Irākieši, tāpat kā latvieši, ir pārcietuši okupāciju, viņi vēlas būt brīvi, sūtīt bērnus labās skolās, un domāju, ka viņi to sasniegs. Jau tagad rūpes par drošību pārņem vietējie, un koalīcijas spēki drīzumā atstās Irāku.– Tajā pašā laikā daudzi amerikāņi uzskata, ka karš pret terorismu patiesībā ir karš par naftu…Tam es nepiekrītu. Irākas nafta tiek pārdota Eiropas valstīm, ASV to saņem no Dienvidamerikas, Meksikas. Karš nenotiek naftas dēļ, turklāt Amerika ieguldījusi miljardiem dolāru, lai palīdzētu Irāku izveidot par demokrātisku valsti un to varētu vadīt paši irākieši.– Iepriekš esat izteicies, ka misija Irākā būtiski mainījusi jūsu dzīvi un vērtības.Pavadot gadu kara zonā, saproti, cik dzīve ir īsa un dārga. Dienests Irākā man palīdzēja saprast, kas dzīvē ir patiesi svarīgi – tā ir mana ģimene, bērni un viņu audzināšana. Esmu priecīgs, ka pie šīs atziņas nonācu 37 gadu vecumā, nevis 65, kad kaut ko mainīt būtu par vēlu.– Savulaik jūs Aiovā veiksmīgi vadījāt Ekonomikas attīstības komiteju, kas strādāja pie investīciju piesaistīšanas un augsti apmaksātu darbavietu radīšanas. Kas, jūsuprāt, jāņem vērā, lai tas veiksmīgi izdotos?Domāju, viens no svarīgākajiem darbiem, ko Latvija un jebkura cita valsts šajā jomā var darīt, ir – apzināt savas stiprās puses un popularizēt tās, kontaktējoties ar potenciālajiem partneriem citās valstīs, vēršoties tieši pie uzņēmumu vadītājiem un akcentējot, kādēļ vienai vai otrai kompānijai būtu ieteicams apsvērt savas darbības paplašināšanu, nākot strādāt uz Latviju. Jums ir ļoti konkurētspējīgas gan nodokļu likmes, gan – salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm – arī atalgojuma līmenis, lai arī pēdējā laikā tas ir paaugstinājies. Valstij tikai jāturpina sevi reklamēt. Aiovas štatā būtiska nozīme ir lauksaimniecībai, un astoņdesmitajos gados šī nozare pārdzīvoja pamatīgu krīzi – daudzi fermeri zaudēja savas saimniecības, un līdzīgas problēmas tagad ir arī Latvijā. Mūsu gubernators tolaik veltīja visas pūles ekonomikas veicināšanai un diversifikācijai. Viņš neskaitāmas dienas pavadīja pie telefona, apzvanot dažādu uzņēmumu vadītājus un informējot par iespējām viņa vadītajā štatā. Rezultāts – laikā, kad pārējā valstī bija vērojams rūpniecības apjoma kritums, Aiovā šis rādītājs virzījās augšup. Manā skatījumā, arī Jelgava ir labs piemērs ekonomikas diversifikācijai – šeit darbojas dažādu nozaru uzņēmumi. Un tas ir pozitīvi. Par Č.Larsona nākotnes plāniem lasiet portālāČārlzs Larsons No 2008. gada janvāra – ASV vēstnieks Latvijā Bijis Aiovas štata senators (2003 – 2007) Partneris sabiedrisko attiecību kompānijā «Lincoln Strategies Group» ASV armijas rezervists, dienējis Irākā (2004. gada februāris – 2005. gada februāris), dienesta pakāpe – majors Humānās palīdzības grupas «Irākas cerība» un Irākas karu atbalstošās grupas «Apvienotās ģimenes» dibinātājs Izglītība:ar izcilību iegūts bakalaura grāds ekonomikā (1992. gads, Aiovas universitāte);ar izcilību iegūts grāds jurisprudencē – (1996. gads, Juridiskā augstskola) Precējies, sieva Dženifera, dēli Vils un Džons Henrijs
