Straujākais kritiens Latvijas ekonomikā ir aiz muguras, un turpmāk valdībai jākoncentrējas uz Latvijas kredītreitinga un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, nevis jāķīvējas, kurš vadīs Valsts ieņēmumu dienestu un Ģenerālprokuratūru.
«Ja valdība būs aizņemta ar [Dzintaru] Jakānu un [Jāni] Maizīti, tad izeja no krīzes būs smaga un sarežģīta,» šādu viedokli šodien preses konferencē, prezentējot Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Latvijas makroekonomikas apskatu, pauda organizācijas vadītājs Teodors Tverijons.Pēc LKA prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010.gadā samazināsies par 3%, bet 2011.gadā organizācija gaida izaugsmi par 3,2%. «Protams, tas pie scenārija, ja valdība turpina tādā pašā garā kā tagad. Protams, var būt arī pozitīvāks variants,» sacīja «SEB bankas» galvenais ekonomists Andris Vilks. 2009.gadā, pēc LKA aplēsēm, Latvijas IKP saruka par 18%. 2008.gadā samazinājums bija 4,6%. Pērn inflācija saskaņā ar organizācijas aplēsēm bija 3,6%, bet šajā gadā tiek prognozēts patēriņa cenu kritums par 3,5%. Inflāciju 1,1% apmērā varētu sagaidīt 2011.gadā, lēš LKA.Bez darba pērn saskaņā ar LKA aplēsēm bija 18% darbaspējīgo, bet šogad saskaņotais bezdarba līmenis varētu sasniegt 21%. 2011.gadā šis rādītājs varētu samazināties līdz 15,5%. Savukārt neto alga pērn, pēc LKA prognozēm, samazinājās par 4,8%, bet šogad tā vēl varētu samazināties par 9%. 2% apmērā neto alga varētu kāpt 2011.gadā, lēš LKA.Kā norādīja «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, darbaspēku izmaksu kritums būtiski uzlabojis uzņēmumu konkurētspēju, un «palīdz ekonomiku vilkt ārā no bedres». Tomēr šādu metodi, pēc viņa sacītā, var izmantot neilgu laiku. «Aicinājums [valdībai] ir skatīties uz strukturālajām reformām,» sacīja M.Kazāks, ar to domājot nepieciešamību turpināt reformu izglītības sektorā u.c. Ja valdība nerīkosies, tad Latvijas ekonomika var ieslīgt stagnācijā, brīdināja ekonomists.
