Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) jau ir sākusi gatavoties oktobrī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām, – šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Pašlaik gatavošanās notiek pēc vecā vēlēšanu likuma, – tā, pēc kura ir notikušas vairākas Saeimas vēlēšanas. Pašlaik spēkā ir tā kārtībā, ka bez iepriekšējas pieteikšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, uzrādot pasi, kurā tiks iespiests vēlēšanu spiedogs. Šajās vēlēšanās nebūs iespējams nobalsot iepriekš – būs tikai viena vēlēšanu diena – sestdiena.Cimdars uzskata, ka labākais variants tomēr būtu vēlētāju piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim atbilstoši vēlētāju reģistram. «Saeimas vēlēšanas var rīkot pēc viena vai otra modeļa, – mums tradicionāli tās notiek ar spiedogu sistēmu pasē,» sacīja Cimdars.Gatavošanās vēlēšanām ir krietni pavirzijusies, «vēlēšanu aploksnes mums jau ir, – ar domu atslogot šā gada budžetu, to izdarījām pagājušjaā gadā no ieekonomētajiem Eiroparlame vēlešanu budžeta līdzekļiem», sacīja CVK vadītājs un piebilda, ka turpinās darbs pie jauno vēlēšanu komisiju vadītāju apzināšanas.«Pašlaik ap 80% šo cilvēku ir ar pieredzi iepriekšējās vēlēšanās, tas nozīmē, ka ir zemāks risks, ka kaut kas netiks izdarīts pareizi zināšanu vai pieredzes trūkuma dēļ,» piebilda Cimdars.Cimdars uzsvēra, ka noteikti priekšvēlēšanu laikā tiks kontrolētas tā dēvētās «negatīvās lokomotīves», – personas, kas vairākos vēlēšanu apgabalos sola pārstāvēt vēlētāju intereses. «Viena persona var būt pieteikta tikai vienā vēlēšanu apgabalā, nevis vairākos, kā nereti notiek aģitācija,» skaidroja Cimdars.Šajās Saeimas vēlēšanās darbosies arī grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas ļaus pārtraukt pretlikumīgu aģitāciju uzreiz, nevis to apstrīdēt pēc tam. Būtiski ir pārtraukt nelikumīgu aģitāciju brīdī, kad vēlētājs nav ietekmēts, uzsvēra Cimdars.CVK vadītājs informēja, ka nesen valdība apturējusi e-vēlēšanu projektu. Viens no iemesliem ir pašreizējā finansiālā situācija, taču kā jebkurš liels projekts, arī šis vispirms būtu jāsāk ar plašu diskusiju sabiedrībā.«Mums neder Igaunijas e-vēlēšanu versija tiešā veidā, jo mums nav tādas vides. Neuzticēšanās dēļ pastāv bažas, vai vēlēšanas varētu uzskatīt par leģitīmām,» uzskata Cimdars. «Liela neuzticēšanās ir jau pašreizējā vēlēšanu sistēmā, cilvēki neuzticas tam otram – kā viņš nobalsoja, vai visu izdarīja pareizi.»
