Krīzes laikā lēnām mirst Latvijas ledus halles, kuras nevar lepoties ar pašvaldības atbalstu, otrdien vēsta laikraksts «Diena».
Pēdējā desmitgadē ledus halles «saaugušas» strauji. Pēc Volvo ledus halles direktora un Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītāja Ērika Miļūna teiktā, pašlaik Latvijā ir 14 ledus halles, kurās bērni var trenēties hokejā vai daiļslidošanā. Plānots celt vēl dažas, bet šis process ir iestrēdzis, turklāt jau uzceltās ar mokām turas virs ūdens.Aizkraukles ledus halles darbības apstādināšana bija pirmais signāls, ka krīzes laiku halles var arī nepārciest, norāda laikraksts. Tās īpašnieks Juris Garda stāsta, ka halle uz laiku ir slēgta, ledus šoruden nav uzliets un daļai iekārtu tiekot meklēti pircēji, taču vēl neesot zudusi pēdējā cerība labākos laikos to reanimēt.Ogres ledus halles īpašnieks lūdz to pārņemt pašvaldībai. Tās nebūs «pēdējās bezdelīgas», prognozējis Ē.Miļūns, jo lielās grūtībās ir vēl citas halles ne tikai mazākajās pašvaldībās, bet arī Rīgā.Par vienīgo iespēju, kā hallei izdzīvot, tiek uzskatīts pašvaldības atbalsts. Viena no iespējām, kā pašvaldības varētu palīdzēt hallēm, ir ledus laika apmaksāšana skolēniem, tāpat pašvaldība varētu segt halles elektrības izmaksas, kas, pēc visu haļļu vadītāju teiktā, ir lielākais izmaksu postenis, par to pretī saņemot iespēju bērniem slidot par velti.
