Valdībai atbalstot pāreju uz valsts galvoto studiju kredītu izsniegšanu eiro, Latvijas Studentu apvienība (LSA) apņēmusies studentus informēt par riskiem, kredītus ņemot eiro.
Augstskolām tiks nosūtīti informatīvi bukleti par kredīta valūtas izvēles iespējamajiem riskiem.Plašākas aktivitātes LSA, kura jau no sākuma pretojusies kredītu valūtas izmaiņām, gan neplānojot veikt, jo, kā norāda apvienības sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Bertāne, ir skaidrs, ka «cīņa ir zaudēta».Jau ziņots, ka vakar valdībā pieņemtie grozījumi kārtībā, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, paredz, ka valsts galvotie studiju un studējošo kredīti turpmāk studentiem tiks izsniegti eiro.Līdz ar to kredītiestādēm, piedaloties ikgadējā izsolē par tiesībām studentiem izsniegt valsts galvotus studiju un studējošo kredītus, būs jāpiedāvā kredīti eiro valūtā apmērā, kas vienāds ar valsts budžetā noteikto galvojuma apmēru latos, kas konvertēts eiro valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.Pēc kredītņēmēju vēlmes kredītus gan joprojām būs iespējams saņemt arī latos, taču tādā gadījumā valsts procentu maksājumus segs tikai tādā apmērā, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tie tiks apmaksāti eiro izsniegtajiem kredītiem. Procentu likme tiks noteikta kā iepriekšējā mēneša vidējā sešu mēnešu RIGIBOR likme, kurai pieskaitīts viens procentu punkts.Piemēram, ja eiro valūtā izsniegtajiem kredītiem procentu likme būs 6%, bet latos – 10%, studentiem pašiem būs jāsedz starpība starp abām procentu likmēm (šajā gadījumā četru procentu punktu apmērā).Jaunā kārtība attieksies jau uz šī gada izsoli par tiesībām izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts galvojumu, kas, kā prognozē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons, varētu notikt februārī.LSA iepriekš atteicās saskaņot šādu noteikumu redakciju, jo pauda bažas, ka lata devalvācijas gadījumā kredīta izmaksas palielinātos un studentam būtu jāsedz radusies starpība, kas ievērojami sadārdzinātu kredīta izmaksas, kā arī pieprasīja turpināt izsniegt kredītus nacionālajā valūtā.Kā apgalvo studenti, IZM iebildumus nav ņēmusi vērā, norādot, ka lata devalvācijas risks nepastāv, savukārt studentu apvienība piedāvājusi pašai valstij uzņemties risku un devalvācijas gadījumā segt radušos starpību.Tomēr grozījumiem ir arī pozitīvs aspekts, uzskata studenti, jo, ņemot vērā to, ka visas ministrijas saskaņojušas grozījumus pašreizējā redakcijā, pamatojoties uz to, ka kredītu izsniegšana eiro valūtā valstij izmaksās lētāk, palielināsies kredītu saņēmēju skaits.
