Šodien Satversmes tiesa (ST) atzinusi par valsts pamatlikumam neatbilstošām valdības noteikumu normas, kas noteic ieslodzīto personu uztura normas, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Kā sūdzībās ST bija norādījuši Valters Raumanis un Mārtiņš Ēcis, 2009.gadā ieslodzīto personu dienas uztura normas ir būtiski samazinātas un šobrīd viņi nesaņem cilvēka organismam nepieciešamo minimālo pārtikas daudzumu.Rumanis un Ecis lūdza izvērtēt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām 1.pielikuma atbilstību Satversmes 111.pantam, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēka veselību.ST šodien atzina minēto pielikumu par neatbilstošu Satversmes 111.pantam un par spēkā neesošu no šā gada 1.jūnija. ST secinājusi, ka dienas uztura pamatnorma nenodrošina nepieciešamo kalcija, A vitamīna un C vitamīna daudzumu, tā, piemēram, A vitamīns tiek nodrošināts tikai apmēram 14%, bet C vitamīns – tikai 30% apmērā no nepieciešamā daudzuma. Ilgtermiņā šāds uzturs varot radīt veselības problēmas.ST norādīja, ka, jāņem vērā tas, ka ieslodzītie atrodas pilnā valsts apgādībā.Ziņas rakstīja, ka pērn jūlijā tika mainītas ieslodzīto pārtikas normas visos Latvijas cietumos. Speciālisti un atbildīgās personas tās vērtēja kā pieļaujamas. Par simts gramiem dienā tika samazināta ieslodzītā maizes norma, taču no atlikušajiem 350 gramiem sanāktu mazs kukulītis, kas vienam cilvēkam varētu būt pietiekami. Nepilngadīgajiem un slimajiem ieslodzītajiem noteiktas atsevišķas palielinātas uztura normas, kurās iekļauts arī sviests, piens, ciete, žāvēti augļi. Saskaņā ar valdības noteikumu grozījumiem atcelta atsevišķa uztura norma strādājošajiem ieslodzītajiem. Vienīgais plus šajā sarakstā ir sāls deva, jo iepriekš tā samazināta, un tad saņemts daudz sūdzību. Dietoloģe Lolita Neimane atzina, ka jaunajā cietumnieku uztura normā kaloriju ir pietiekami. Piemēram, uzrādītais dārzeņu daudzums esot tuvs ieteicamajai normai un pat pārsniedzot vidējo patēriņu Latvijā. Jelgavas Pensionāru biedrības aktīvā darbiniece un ārste Marija Kolneja, kas pētījusi pensionāru uzturu, lēš, ka patlaban vienam cilvēkam pārtikai vajadzētu vismaz 50 latu mēnesī. To gan nevar tieši salīdzināt ar ieslodzītā uztura normu, kur maltīti gatavo kopējā katlā. Naudas izteiksmē viena ieslodzītā ēdināšanas izmaksu samazinājums bija no 97 līdz 78 santīmiem dienā.
