Latvijā pieaug to vietu skaits, kur šopavasar bargās ziemas dēļ Latvijas upēs iespējami plūdi.
Šo teritoriju skaits pieaudzis līdz 48, tomēr vismaz pagaidām ārkārtas situācijas vēl nekur nav, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.Saskaņā ar likumiem laikā pirms reālu plūdu sākšanās un ārkārtas situācijas izsludināšanas par darbiem plūdu risku samazināšanai atbildīgas ir pašvaldības, kurām jāpieņem lēmums, vai upju krastos jānovieto smilšu maisi, un jābrīdina iedzīvotāji par nepieciešamību doties prom no plūdu apdraudētajām teritorijām.Tomēr daudzas pašvaldības to līdz galam neizprotot un uzskatot, ka visi drošības pasākumi arī pirmsplūdu periodā jāveic ugunsdzēsības dienestam. Tomēr tā nav – VUGD iesaistās tikai tad, kad no jau pārplūdušām teritorijām jāevakuē cilvēki un jāmazina ledus sablīvējumi upēs, uzsvēra Pencis.Ja laikapstākļi arī turpmākajās dienās būs līdzīgi kā pašlaik, kad naktīs piesalst, bet pa dienu gaisa temperatūra ir ap 0 grādiem vai augstāka, plūdu risks krietni vien samazināsies, sacīja VUGD vadītājs.Viņš gan ar humoru piebilda, ka aprīļa otrajā pusē viņu vainos jebkurā gadījumā – ja plūdi būs lieli, VUGD pārmetīs nepietiekamu rīcību, bet, ja plūdi būs nelieli, VUGD būs vainīgs par panikas celšanu.Jau vēstīts, ka pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē panākta vienošanās, ka VUGD būs atbildīgā institūcija, kas lems par rīcību plūdu gadījumā. Dienestā izveidos vadības punktu, kurā tiks piesaistīti arī citu atbildīgo iestāžu pārstāvji.Runājot par nepieciešamo finansējumu, iekšlietu ministre Linda Mūrniece iepriekš norādīja – tā kā nav zināms plūdu lielums, par finanšu resursiem tiks spriests pēc plūdu beigām. Bez papildu finansējuma no valsts budžeta gan nevarēšot iztikt, jo «tas, ka būs plūdi, ir pilnīgi skaidrs», atbildīgo dienestu darbinieki strādās virsstundas, nav arī zināms, kādi tehniskie līdzekļi būs jālieto, klāstīja ministre.Krīzes vadības padomes sēdes protokolā arī paredzēts, ka papildu izdevumus kompensēs no valsts budžeta.Sinoptiķi prognozē, ka plūdi varētu sākties marta otrajā pusē, bet aprīlī atkal tiek solīta zema gaisa temperatūra, tāpēc «process varētu ievilkties no marta vidus līdz aprīļa beigām».Ziņots arī, ka iekšlietu ministre šonedēļ ar atbildīgo iekšlietu dienestu vadību apmeklēja plūdu visvairāk apdraudēto Jēkabpili, kur pārliecinājusies par pilsētas pašvaldības un tās kaimiņu novadu labu sagatavotību iespējamajiem pavasara plūdiem.
