Pašvaldības deputāta pilnvaras varēs apturēt, ja trīs mēnešus pēc kārtas deputāts nebūs piedalījies domes sēdēs kriminālprocesa ietvaros piemērotā piespiedu līdzekļa vai arī veselības stāvokļa dēļ. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 14.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā «Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu».
Likumā piedāvātās izmaiņas nosaka, ka deputāta pilnvaras varēs apturēt ar attiecīgu domes lēmumu. Ja pašvaldības dome nevirzīs jautājumu par attiecīgā deputāta pilnvaru apturēšanu, tad to varēs pieprasīt tā kandidātu saraksta iesniedzējs, no kura attiecīgais deputāts ievēlēts domē, informē Saeimas preses dienests.Šāds regulējums risinātu situāciju, kad pašvaldības dome nerosina tāda opozīcijas deputāta nomaiņu, kurš ilgstoši nevar piedalīties domes sēdēs, norādīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.Attiecīgā deputāta pilnvaru apturēšanas laikā viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura bija ievēlēts aizvietotais deputāts. Gadījumā, kad aizvietotajam deputātam vairs nebūs iepriekšminēto šķēršļu, viņš varēs atsākt pildīt savus pienākumus. Patlaban vietējo pašvaldību deputātam savas pilnvaras ir jānoliek uz laiku, ja viņš ievēlēts Saeimā, pilda Ministru prezidenta, viņa biedra vai ministra pienākumus. Savukārt anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras var, ja viņš vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies pašvaldības domes sēdē.Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo situācijā, kad deputāts ilgstoši nevar piedalīties pašvaldības sēdē, ir apgrūtināta ar pašvaldību funkciju izpildi saistītu lēmumu pieņemšana, un tas rada kaitējumu sabiedrības interesēm, norāda likumprojekta autori.Tāpat – ja pašvaldības domē ievēlētais deputāts, kurš neprot valsts valodu, sešu mēnešu laikā nebūs to apguvis, tad ar tiesas spriedumu viņa mandātu varēs anulēt. Arī par atbalstu šādām izmaiņām vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti.Likuma grozījums ierosināts, jo patlaban vairākās pašvaldībās ievēlēto deputātu darbs domē un saskarsme ar vēlētājiem ir apgrūtināta. Deputāti norādīja, ka atsevišķi deputāti latviešu valodu neprot tādā apmērā, lai pilnvērtīgi varētu pildīt pašvaldības deputāta pienākumus.Patlaban, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, personai ir jāsniedz latviešu valodas pašnovērtējums, bet par valsts valodas nezināšanu pašvaldību deputātus var saukt pie administratīvās atbildības.Par grozījumiem likumā «Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu» trešajā galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
