Valdība trešdien noraidīja kredītņēmēju atbalsta programmu un neatbalstīja kārtību valsts galvojuma sniegšanai vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, aģentūra BNS uzzināja valdības sēdē.
Finanšu ministrs Einars Repše valdības sēdē aicināja noraidīt programmu, jo to neatbalsta ne banku pārstāvji, ne kredītņēmēji.Premjers Valdis Dombrovskis pēc asajām diskusijām valdībā atzina, ka programma ir nonākusi strupceļā un vairāku mēnešu laikā tā arī nav izdevies vienoties par visām pusēm atbilstošu risinājumu kredītņēmēju problēmu risināšanai.Dombrovskis aicināja Finanšu ministriju (FM) novirzīt programmai rezervētos 32 miljonus latu ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.Valdības sēdē pret programmu iestājās gan Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, gan Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji.Tverijons uzsvēra, ka bankas nepiedalīsies programmā, kas ir brīvpratīga, jo kategoriski iebilst pret kredīta pamatsummas norakstīšanu. Tāpat viņš skaidroja, ka jau tagad bankas līdzdarbojas kredītņēmēju problēmu risināšanā, restrukturizējot kredītus.Savukārt Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis Ainārs Gorenko valdības sēdē atzina, ka programma nerisinās kredītņēmēju problēmas, bet tā lielākoties izveidota banku interešu aizsardzībai, tādēļ asocinācija neatbalsta programmas pieņemšanu.Viņš uzsvēra, ka pašlaik izskatās, ka «bankas ar zobiem un nagiem turas pie savas peļņas». Pēc asociācijas pārstāvja teiktā, programmu nevar dēvēt par atbalsta programmu, bet gan par valsts galvojuma programmu. Gorenko arī pauda neizpratni par banku iebildumiem pret pamatsummas daļas norakstīšanu – pasaules prakse liecina, ka norakstīt 30% no kredīta pamatsummas ir pavisam normāli.Tverijons savukārt stāstīja, ka bankas, neskatoties uz valsts atbalsta programmas trūkumu, jau restrukturizē kredītus un kopumā ir resturturizējušas vairāk nekā 31 tūkstototi kredītu. Viņš informēja, ka kopumā kredītņēmēji kavē maksājumus par 296 miljoniem latu no kredītu pamatsummas un vairāk nekā 280 miljoni latu ir kavējumi virs sešiem mēnešiem.Pēc Tverijona teiktā, programma principā nerisina to kredītņēmēju problēmu, kuri ir vislielākajā bedrē un kuri visvairāk gaida atbalstu no valsts puses. Tāpēc Komercbanku asociācija ir rosinājusi Finanšu ministriju pārskatīt mērķus un uzdevumus, jo programma ir zaudējusi aktualitāti.Runājot par programmā paredzēto 20% kredīta pamatsummas norakstīšanu, Tverijons norādīja, ka «tie būs vairāku simtu miljonu latu izdevumi bankām, kas pie pašreizējā zaudējumu apmēra būs vēl viens slogs bankām, un tas apgrūtinās banku darbību kreditēšanas atjaunošanā».Vienlaikus, viņaprāt, tieši 20% pamatsummas norakstīšana būs galvenais iemesls kredītņēmējiem iesaistīties programmā.Tverijons atzina, ka banku aptaujā ir secināts – neviena banka ar šādiem programmas nosacījumiem neiesaistīsies programmā. Tādēļ viņš aicināja atlikt lēmuma pieņemšanu par programmu un līdzekļus novirzīt daudz šaurākai kredītņēmēju daļai, kurai palīdzība ir visvairāk nepieciešama.Repše valdības sēdē norādīja, ka nedomā, ka kredītņēmēju programmu ir iespējams vēl uzlabot, jo tā ir iespēju robežās saskaņota ar visām pusēm. Tādēļ Repše aicināja programmu noraidīt un netērēt tam nodokļu maksātāju naudu.Premjers savukārt bankām pārmeta vieglprātīgo kreditēšanu un aicināja uzņemties atbildību par to. Atbildot uz šiem pārmetumiem, Tverijons uzsvēra, ka bankas par savu vieglprātīgo kreditēšanu pašlaik jau maksā ar milzu zaudējumiem.Par atbalsta programmu valdība nav spējusi vienoties jau divus gadus.Finanšu ministrijas izstrādātās atbalsta programmas mērķis bija atslogot kredīta ņēmēju kredītu nastu līdz to maksātspējai atbilstošam līmenim, nosakot kredīta maksājumus tiem pieejamā un ilgtspējīgā līmenī.Bija plānots, ka atbalsta programma attieksies uz kredīta ņēmējiem, kuriem ir izsniegts kredīts vienīgā mājokļa iegādei, remontam vai rekonstrukcijai, izsniegtā kredīta summa nepārsniedz 100 000 latu, kā arī citas saistības nepārsniedz piecus tūkstošus latu un ienākumu krituma dēļ ir grūtības segt kredīta saistības. Atbilstoši Latvijas Bankas kredītreģistra datiem (21.10.2009.) Latvijā ir aptuveni 85 tūkstoši šādu kredīta ņēmēju.Bija paredzēts sniegt valsts galvojumu atbilstoši restrukturizētiem kredītiem. Tas nozīmē, ka tiem kredīta ņēmējiem, kurus banka nolems pieteikt valsts galvojuma saņemšanai, tiks samazināts kredīta maksājums līdz to faktiskajai maksātspējai. Atbilstoši programmas nosacījumiem kredīta ikmēneša maksājumam valsts galvojuma periodā būtu jāsamazinās par aptuveni 20%, un tas nedrīkst pārsniegt 40% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem.Atbalsta programmas ietvaros bija paredzēts izsniegt valsts galvojumus ne vairāk kā 82 miljonu latu apmērā. Maksimālie izdevumi, kas plānoti, izmaksājot valsts galvojumus, bija plānoti 31 miljons latu.
