Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā, un «Zemnieku saeima» šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet «Zemnieku saeima» – videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, tā Biškopības biedrības valde pamato lēmumu izstāties no biedrības «Zemnieku saeima».Kā vēsta Biškopības biedrības pārstāve Ieva Zēģele, biedrība 2011. gada rudenī iestājās «Zemnieku saeimā», lai, kopīgi strādājot, varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. «Diemžēl esam konstatējuši, ka «Zemnieku saeima» nerūpējas par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus,» skaidro I.Zēģele.Biškopības biedrības lauku un lauksaimniecības attīstības vīzija nesakrītot ar «Zemnieku saeimas» īstenoto politiku šajā jomā, kā rezultātā mazās un vidējās lauku saimniecības tiekot pielīdzinātas «dīvāna zemniekiem». Lielākā daļa Latvijas biškopju ir mazie un vidējie lauksaimnieki, taču «Zemnieku saeima» aizstāvot pārsvarā lielo intensīvo ražotāju intereses. Piebilstams, ka Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi Latvijas Zemnieku savienība izvirzījusi kā Rīgas mēra amata kandidātu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.Latvijas Biškopības biedrība ir lielākā lauksaimniecības nozaru organizācija Latvijā, kura apvieno 2717 biedrus – lauksaimniekus, kas nodarbojas ne tikai ar biškopības produkcijas ražošanu, bet pārstāv arī citas lauksaimniecības nozares.
