Ar klusuma brīdi, ziedu un svecīšu nolikšanu otrdienas vakarā Zemgales prospektā pie baltā krusta jelgavnieki pieminēja 140 sarkanā terora upurus, kas tika nogalināti 1919.gada janvārī, februārī un martā Jelgavas cietumā.
Piemiņas brīdi svētīja luterāņu mācītājs Kaspars Kovaļovs. Ar stāstījumu par 1919.gadu Jelgavā uzstājās vēsturnieks Andris Tomašūns. Savukārt Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdis Eižens Upmanis pateicās jelgavniekiem par vēsturiskās atmiņas glabāšanu, kas stiprina dzimtenes mīlestību. Viņš piebilda, ka pārstāv arī latviešu un vācbaltiešu biedrību «Domus Rigensis», kas šoreiz ir īpaši tādēļ, ka starp sarkanā terora upuriem lielākoties bija vācbaltiešu inteliģence.Piemiņas brīža rosinātājs bija Latvijas Brāļu kapus komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Hartmanis. 1919.gada janvārī, februārī martā Jelgavas cietumā sarkanie nogalināja 140 cilvēkus, kas lielākoties bija baltvācieši.1919.gada19.martā Jelgavu no sarkanajiem varmākām atbrīvoja landesvērs. 1921.gadā Jelgavā terora upuru pārbedījuma vietā Jāņa baznīcas kapos vācbaltu organizācijas atklāja pieminekli. Taču to padomju okupācijas vara pēc Otrā pasaules kara iznīcināja. 1998.gadā pēc jelgavnieka Aleksandra Krūmiņa ierosinājuma šajā vietā tika uzlikts baltais krusts.
