Skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā Latvijas lauku skolās ievērojami atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Rīgas, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumā.
Alda Spirģe, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece
Nepiekrītu viedoklim, ka mēs, Jelgava, kā tuvu Rīgai esoša pilsēta zināšanās stipri atpaliktu no galvaspilsētas. Mūsu skolas objektīvie rādītāji ir tādi, ka netiekam līdzi, augstākais, tikai trīs labāko Rīgas skolu, kur audzēkņi speciāli atlasīti, rezultātiem. Ar citām galvaspilsētas izglītības iestādēm caurmērā tie tomēr ir līdzīgi, un, piemēram, latviešu valodā esam vieni no labākajiem valstī.
Nevar vispārināt, taču, ja salīdzina mācību sasniegumus atsevišķos reģionos, kur vidusskolas klasē mācās pieci, septiņi skolēni, tomēr var pamanīt lielas atšķirības zināšanās. Iespējams, mazajā klasē bērni jūtas omulīgi, visi ir labi cilvēki, taču viņiem pietrūkst izaicinājuma sasniegt augstākus rezultātus. Lielajās skolās šie skolēni, visticamāk, pazustu – tikai motivētākie spētu izķepuroties un iegūt vairāk. Līdzīgi jāsaka par mazo skolu skolotājiem. Ja viņi tikai «čubinās» savā priekšmetā un šiem pedagogiem nav iespēju aprunāties un dalīties pieredzē ar kolēģiem, nevar runāt par dižu profesionālo izaugsmi.
Nevarētu arī teikt, ka mums kritiski klātos dabaszinībās un matemātikā. Daudz devis jaunais standarts, kur zināšanas vairāk tuvinātas praksei. Pētījumā 10. klašu skolēni gan atzīst, ka vairāk gribētu mācīties konkrētas lietas, nevis meklēt radošus risinājumus. Tāpēc jāmēģina viņus vairāk ieinteresēt darboties pašiem.
Aija Fala, trīs bērnu māmiņa
Lai gan dzīvojam Ozolniekos, divi mūsu bērni mācās Rīgā. Tas izveidojies tīri vēsturiski, jo, kad vecākais sāka skolas gaitas, paši bijām rīdzinieki. Galvaspilsētā dzīvo arī vecmāmiņa – bērniem ir, kur sagaidīt pēcpusdienas nodarbības. Nedomāju, ka visas Rīgas skolas ir vienādas un līdz ar to labākas par pārējām Latvijas vispārizglītojošām mācību iestādēm. Tiesa gan – galvaspilsētā ir lielākas iespējas tieši talantīgajiem skolēniem. Pārējais ir ļoti atkarīgs no katra konkrētā skolas direktora spējas nodrošināt pilnvērtīgu mācību un interešu izglītības piedāvājumu, lai kurā Latvijas stūrī skola arī neatrastos. Pati esmu mācījusies lauku skolā un nevaru sūdzēties, ka tā būtu sniegusi nepietiekamas zināšanas. Piebilde vien tā, ka skolā būtu jābūt vismaz 150 audzēkņiem. Uzskatu, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, ja tajā mācās tikai 30 bērnu. Reti kurš skolotājs vēlas strādāt šādā skolā, jo viņiem nevar nodrošināt pilnu slodzi, jāapvieno klases, un lielie netiek pietiekami ātri uz priekšu, bet mazie netiek uz priekšu.
Eva Fišere, Jelgavas novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste
Grūti spriest par pētījuma rezultātiem, bet katru gadu analizējam valsts pārbaudes darbu rezultātus un neredzam, ka būtu krasas atšķirības no vidējā vērtējuma valstī. Piemēram, matemātika nav tikai lauku skolu, bet arī Rīgas lielākais klupšanas akmens. Daudzi atzīst, ka priekšmeta saturs ir pārāk sarežģīts, bet pagaidām ir nomainīts tikai sauklis, ka pamatizglītības standarta uzdevums ir sagatavot skolēnu dzīvei un tālākai izglītībai. Eksāmenu prasības palikušas iepriekšējās. Ļoti daudz atkarīgs no katra cilvēka – cepuri nost par to, ko izdara lauku skolotāji! Pēdējā laikā sākumskolas posmā audzis to bērnu skaits, kuriem piemīt mācīšanās grūtības un uzvedības traucējumi. Šo problēmu vajadzētu risināt jau pirmsskolā, taču ļoti pietrūkst atbalsta personāla – psihologu un sociālo darbinieku. Tas ir lauciņš, kur vēl nopietni jāstrādā.
