Pastkastīte var kalpot arī par kalendāru. Ja tajā tikai dienišķās «Zemgales Ziņas» (neslēptā reklāma!) vai vēl kāds nopietns preses izdevums, tad ir, piemēram, februāris. Ja pastkastīte «līdz malām», skaidrs, ka tuvojas Lieldienas vai Jāņi. Bet, ja veikalu reklāmlapiņas jau vairs nekādi nesatilpst koka, plastmasas vai parastā «bleķa» četrstūrī (nē, cik no skolas atceros, laikam tomēr astoņstūrī), tad drīz Ziemassvētki un Jaunais gads.
Cik nu drīz, vēl gandrīz vesels mēnesis. Taču ne tik senā aizraušanās ar adventes vainadziņiem (mana māmiņa un viņas «īsto Ulmaņa laiku» bērnības draudzenes Ziemassvētkus atceras labi, bet lielais adventes sveču skaitīšanas bums no atmiņas esot pabālējis) veikala apmeklējumu padarījusi par gandrīz obligātu pasākumu visa decembra garumā.
Kā par nelaimi, manām mājām vistuvāk atrodas viens no bēdīgi slavenās «Maximas» variantiem. Tiesa, šajā pilsētā pats lepnākais, bet Zolitūdes traģēdijā vainīgās skrūves arī turējušas (vai drīzāk – neturējušas) kopā no skata itin modernu tirdzniecības paviljonu. Slinkums tomēr lika nemeklēt apkārtceļus, bet doties tieši Jelgavas centrālajam «nezvēram rīklē» pat pirmajās dienās pēc traģēdijas. Pat tad, ja iepirkšanās nebija paredzama – tā ierastāk, tuvāk un siltāk nekā pa Driksas ielas klajumu. Pārsteidza tas, ka ļaužu daudzums, vismaz ar aci mērot, veikalā nebija īpaši krities. Kur tad «Maximu» boikots? (Paldies tiem, kas noorganizēja piemiņas svecīšu stūrīti.)
Kur tu, cilvēks, liksies, ja tirgus būdas vismaz ārēji neizskatās saskrūvētas rūpīgāk? Veikalā vismaz siltums un pajumte. Izvēlēsimies latviešu veikalus? Kurus tad – kādu no retajiem «Elvi», kur tieši tāda pati minerālūdens pudele vai konservu kārba vismaz par vairākiem procentiem dārgāka nekā pie ciniskajiem kaimiņvalsts veikalu ķēdes saimniekiem. Dzird, kāds no viņiem pēc sava «šova» televīzijā esot kļuvis par bijušo.
Tāpat kā mūsu zemē atradās ne tikai vainīgās skrūves, bet arī kāds atbildīgais (tiesa, gandrīz nedēļa pagāja pārdomās) – politiski. Un aizrāva sev līdzi visu valdību.
Drošībai iesaku – veikalu vietā apmeklējiet kultūras namu, muzeju un bibliotēkas (šīs vietas Jelgavā esot drošākas nekā Rīgā). Vai baznīcas. Tur šajās dienās tik daudz pasākumu. Dvēselei, ne miesai. ◆
