Ozolnieku Dome prasa valstij atsavināt 74 hektārus simtgadīga meža; zinātnieki varētu iebilst
Lai slēpošanas, skriešanas un nūjošanas trasē ierīkotu apgaismojumu, izveidotu atpūtas vietas un papildu pastaigu celiņus, Ozolnieku novada Dome grasās vērsties Zemkopības ministrijā, prasot valstij pašvaldības īpašumā nodot nepilnus 74 hektārus zemes. Šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad pašvaldība vēlas zinātnei paredzētu īpašumu, un pētnieki jau tagad saka – ja mežus pārņems Ozolnieki, ilglaicīgās zinātnes objekti var tikt apdraudēti.
Ozolnieku pagasta centrā meža teritorijas jau patlaban tiek izmantotas vietējo iedzīvotāju rekreācijai. Kā skaidro Ozolnieku Dome, tai esot mutiska vienošanās ar mežu apsaimniekotāju Valsts meža dienestu par to, ka aiz Ozolnieku kalna un teritorijā pie sociālās aprūpes centra «Zemgale» esošajos mežos, kas aizņem 73,7 hektārus, drīkst būt ierīkota taka, kur iedzīvotāji skrien, nūjo un slēpo, kā arī pastaigu takas ģimenēm.
Pašvaldība gribētu tur veikt uzlabojumus, sakārtojot un izveidojot jaunu infrastruktūru – atpūtas vietas un takas –, kā arī ierīkot apgaismojumu. Taču, tā kā meži pieder valstij, pašvaldība par sava budžeta līdzekļiem tur neko nedrīkst darīt, atzīst Ozolnieku Domes vadība. Tādēļ jau oktobra sēdē tā ar 11 deputātu atbalstu lēma, ka pieprasīs Zemkopības ministrijai mežus atsavināt. Tikai deputāts Jānis Vīgants (Reformu partija), kas pats apsaimnieko ievērojamas mežu platības Salgales pagastā, balsojumā atturējās, izsakoties, ka pašvaldībai nebūs pietiekamu resursu tik lielus meža īpašumus uzturēt. Turpretī deputāts Jānis Kažotnieks (Zaļā partija) uzskata, ka valsts pašlaik par saviem mežiem nerūpējas pienācīgi. «Tas nav loģiski, ka ciematam pa vidu atrodas valstij piederošs mežs. Pašvaldība varētu šo vietu attīstīt,» viņš saka, piebilstot – mežu izcirst nav paredzēts.
Pirmais gadījums, kad grib zinātnes mežus
Pašlaik Ozolnieku Dome izveidojusi darba grupu, kam pašvaldības izpilddirektora Jāņa Poča vadībā jākārto tālākās formalitātes, lai mežus no valsts pārņemtu pašvaldība. Kā «Ziņām» stāsta Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas referente Inga Žagare, ministrijā valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājums vēl nav saņemts. «Šis process ir diezgan ilgs, pat vairāk nekā pusgads. Domei būs jāsaņem un mums jāiesniedz ietekmes uz vidi novērtējums, iecerētā parka mets un virkne citu dokumentu,» saka I.Žagare. Viņa teic, ka pašvaldības ir ļoti aktīvas meža zemju atsavināšanā, tomēr šis būšot pirmais gadījums, kad vietējā vara grib tikt pie īpašuma, kas paredzēts zinātnei. Tādēļ pēc Ozolnieku ierosinājuma saņemšanas ministrija to izvērtēs, prasot viedokli arī tās pakļautības iestādei Meža pētīšanas stacijai.
Jau tagad kalpo rekreācijai
Meža pētīšanas stacijas direktors Edgars Šmaukstulis, kura atbildībā ir ap 28 tūkstošiem hektāru mežu, skaidro, ka viņa apsaimniekotās platības ir rezervētas zinātnei un topošo meža speciālistu mācībām. Par Ozolnieku meža kārtību gādā Mežu pētīšanas centra Jelgavas informācijas centrs tā vadītāja Jāņa Vilka vadībā, savukārt LLU tur veic pētījumus. «Tie ir ilglaicīgas zinātnes objekti,» raksturo LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, sakot, ka pētnieku un Ozolnieku pašvaldības plāni pēc būtības ir līdzīgi – zinātne esot vērsta uz rekreācijas iespēju izpēti. Tādēļ arī valsts mežā atļauts ierīkot slēpošanas trasi. «Šie meži ir unikāli, jo atrodas starp apdzīvotām vietām un tuvu Jelgavai. Tāpēc pētām, kā iedzīvotāji ietekmē mežu un kā savukārt mežs iespaido tuvumā dzīvojošo sabiedrību,» skaidro D.Dubrovskis. Pētnieki vērtē daudzfunkcionālu meža apsaimniekošanu tā, ka koksne ir tikai viens no meža resursiem. «Gribam mežu apsaimniekot, respektējot apkārtējo teritoriju, kas ir rekreācijas resurss. Tas nozīmē pirmkārt atteikšanos no kailcirtēm,» stāsta dekāns. Viņš, gan atzīstot, ka par Ozolnieku plāniem uzzinājis no laikraksta, šaubās par ieceri mežus nodot pašvaldībai, jo tādējādi varētu tikt apdraudēts mērķis, ka meži kalpo zinātniskajai izpētei un ir atbalsts augstākajai izglītībai. ◆
