Ikviena darba kvalitāti vislabāk var novērtēt ilgākā laika posmā un dažādos laika apstākļos.
Lai arī atjaunotā Driksas kreisā krastmala no tilta uz tirgus pusi tagad izskatās pievilcīgi, jau māc šaubas par margu lietderību noejā līdz apakšējai platformai, kā arī apgaismes stabiņu nepārdomātā atrašanās tik zemu. Skatoties uz ūdens līmeņa skalu pie tilta balsta, redzams, ka pietiek ar diviem metriem ūdens līmeņa celšanos, lai stabiņi atrastos zem ūdens. Vai plūdu laikā tie tiks pasargāti no ledus gabaliem? Kā tie tiks atslēgti no strāvas? Katru gadu plūdu laikā ledus, izejot caur Driksas tiltu, sagriezās un vienmēr vagoja kreisā krasta nogāzi uz viesnīcas pusi. Vecie koki kādreiz pasargāja krastu no ledus gabaliem, šogad plūdu laikā tie taranēja dekoratīvos metāla režģus, tos sabojājot. Pēc plūdiem režģus noņēma, iztaisnoja un atkal piestiprināja. Tagad rudenī tie jau savlaicīgi noņemti, jo laikam sapratuši, ka vieglāk pavasarī atkal piestiprināt, nevis katru gadu riskēt. Bet ar apgaismes stabiņiem un margām eksperiments turpinās.
Padarītais, protams, priecē, taču šādi izplānotais skaistums tiks pārbaudīts ar ūdens līmeņa celšanos pavasarī. 2. decembrī visa apakšējā pastaigu daļa jau bija zem ūdens, skala rādīja tikai metru virs nulles atzīmes. Strādnieki, kas tilta kafejnīcas apakšējā stāvā veica labiekārtošanas darbus, no rīta gaidīja gumijas zābakus, lai iekļūtu telpā, kur grīdu klāja ūdens. Arī pagājušajā gadā piestiprinātā glābšanas virve gandrīz puskilometra garumā lielākoties atrodas zem ūdens un jau tā apglumējusi, ka pat slīcējam nebūs patikas pie tās pieķerties.
Pagājušajā gadā Raiņa un šogad centrālajā ielā tika izveidoti celiņi vājredzīgiem cilvēkiem. Viss jau būtu ļoti labi, ja vien paveiktais, nedaudz gan pārfrāzējot, neatgādinātu folklorā populāro teicienu – aizej tur, nezin kur, meklē to ceļu turpmāko. Ja abās ielas pusēs ir rievotais celiņš, bet šķērsielā tam nav turpinājuma, tad bez pavadoņa palīdzības tas ir tīrais izsmiekls. Visvairāk nepārdomāta ir noeja Driksas krastā pie viesnīcas, kur taciņa apraujas pie paša krasta, bet priekšā tikai upe. Ja to prasa Eiropas regulas, tad tās taciņas ir ļoti vizuāli pievilcīgas, bet kalpo diemžēl vien kā dekoratīvi elementi ietves segumā. Varu paust tikai nožēlu, bet par redzes invalīdiem tā drīzāk ir ņirgāšanās.
Jau pagājis vairāk nekā gads (26.10.2012.), kā «Zemgales Ziņas» rakstīja par cietuma katlumāju (precīzāk – skursteni), kur kurināmais ir akmeņogles. Citēju Jelgavas Reģionālā vides pārvaldes direktora vietnieces Jolantas Ližus atbildi: «Pēdējo reizi 10. februārī Jelgavas cietums par gaisa piesārņošanu saņēmis 150 latu sodu. Domāju, ka tur vainojami arī kurinātāji, kas neievēro dedzināšanas režīmu.» Ieslodzījumu vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makārova atzīst, ka «cietums izmanto padomju laika krāsni, ko kurina ar akmeņoglēm. Šonedēļ noslēdzies katlumājas tehniskā projekta izstrādes konkurss. Nākamgad tiks izstrādāts projekts un izsludināts konkurss tā realizācijai. To finansē Tieslietu ministrija no līdzekļiem, kas paredzēti neatliekamo darbu veikšanai. Turpmāk katlumāju kurinās ar gāzi un tā darbosies automātiskā režīmā, kas mazinās cilvēciskā faktora ietekmi». Vēl interesantāk I.Makārova atbildējusi intervijā «Jelgavas Vēstnesī»: «Nauda tiks atrasta, lai izremontētu arī cietumniekiem kameras un viņi varētu dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi. Valdība sola, ka tuvākajā laikā Olainē tiks celts jauns cietums, un tam aprēķinātā summa ir ap 50 miljoni latu.» Cilvēcīgu dzīvi cietumniekiem, bet jelgavniekiem jāelpo kvēpi un izmeši… Septembra beigās kāda Zirgu ielas iedzīvotāja sūdzējās par ļoti nepatīkamu smaku, ka grūti elpot, bet vides dienests pēc pārbaudes atteica, ka nekas nav konstatēts.
Ja pūš ziemeļaustrumu vējš un spiediens zems, dūmi taisni nāk pāri uz pilsētas pusi, un tad tiešām logus nedrīkst turēt atvērtus. Smakas ir dažādas un arī dūmi dažādi – no gaiši dzelteniem līdz ogļmelniem –, naktī dažreiz redzams, ka pat dzirksteles izlido pa skursteni, kad ventilatori ar pilnu jaudu dzen ārā to draņķi. Iespējams, tur tiek sadedzināti arī ražošanas pārpalikumi un materiāli, kas par maksu būtu jāved uz pārstrādes poligonu. Kūpēšanu pa ceturtā stāva logu redzu jau 38 gadus bez izmaiņām uz labo pusi. Ko vairāk nekā gada garumā vides dienests un pašvaldība ir darījuši, lai cietuma katlumāja beigtu gandēt gaisu? Vai tā ir valsts valstī, uz kuru neattiecas nekādi likumi par ekoloģiju, gaisa piesārņojumu. Varētu izveidot ekskursiju maršrutu no torņa uz jaunā tilta vidus posmu, no kura paveras vislabākais skats uz to kauna traipu Jelgavas panorāmā.
Kaut kur lasīta frāze, ka vienaldzība ir kā rūsa, kas saēd cilvēci. Daudzi, pat vistuvākie, pārmet – ko tu meklē kašķi? Mans raksts nav kašķa meklēšana, bet vēlme, lai Jelgava būtu vēl skaistāka, lai darbi tiktu veikti pārdomāti, kvalitatīvi un priecētu ne tikai mūs, jelgavniekus, bet katru ciemiņu. Jo tā ir mana Jelgava jau 50 gadu garumā. ◆
