Jau trešo gadu ievērojami dārgāk nekā citās pašvaldībās Jelgavas novads nodrošinās ar juridisko palīdzību, ko kā ārpakalpojumu tas saņem no «Lagzdiņa un Jēgera juridiskā biroja».
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) nav vienotas pieejas, kāda šajā gadījumā būtu labā prakse, tādēļ novadam, kas abus juristus pirms tam algoja daudzkārt lētāk, nevar sasiet rokas nākamajā gadā atkal klusi rīkot iepirkumu un turpināt sadarbību ar ierastajiem partneriem.
«Ziņās» vairākkārt aprakstīts novada darījums saistībā ar juridisko pakalpojumu pirkšanu uz pieciem gadiem. 2010. gadā pašvaldība uzsvēra, ka, pērkot tos ārpakalpojuma veidā, ekonomēs budžeta līdzekļus. Taču realitātē iepirkumā, kas nebija publiski izsludināts, uzvarēja neilgi pirms tam dibinātā SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» ar 276 tūkstošu latu piedāvājumu. Līdz tam pašvaldība algoja tos pašus juristus – Aldi Jēgeru un Dzintaru Lagzdiņu –, mēnesī viņiem tērējot ap 1600 latu. Taču kopš konkursa noslēguma novads viņiem ik mēnesi pārskaita jau 5612 latu. Kā šoruden iesniegumā Valsts kontrolei norādīja Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (Reformu partija), «ārpakalpojuma ekonomiskais mērķis ir samazināt izmaksas, neuzturot pastāvīgu darbavietu. Tomēr šajā gadījumā rodas iespaids, ka pašvaldība arvien uztur pastāvīgas štata vietas, jo abi juristi strādā novada Domes telpās, taču par pakalpojumu pārmaksā». Turklāt kopš 2010. gada viņiem vairs nav jāaizpilda valsts amatpersonu deklarācijas, tādēļ par citiem darījumiem sabiedrība, kas abus dāsni atalgo, nemaz nezina.
Pašvaldību darbu uzraugošā ministrija «Ziņām» apstiprina, ka nevienā citā pašvaldībā nav tādas prakses kā Jelgavas novadā. Pēc iedzīvotāju skaita par Jelgavas novadu nedaudz lielākā Tukuma novada pašvaldības pārstāve Maija Šulca skaidro, ka administrācijā ir Juridiskā daļa, kurā strādā trīs juristi. Viņi izvērtē Domes lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pārstāv Domi tiesās, nodrošina parādu piedziņas komisijas darbu un veic citus profesionālus pienākumus. Šajā gadā nodaļas algu fonds ir 35 401 lats jeb 2950 latu mēnesī. Tiesa, beidzamos divus gadus Tukuma novads nav izticis arī bez juristu ārpakalpojumiem, par ko samaksāti 3466 lati.
Arī Jelgavas novadā ne vienmēr iztiek ar firmas «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» darbinieku intelekta spēku. Piemēram, kad Jelgavas novads līdz pat Augstākajai tiesai cīnījās ar uzņēmu «Vedgas» Staļģenes daudzdzīvokļu māju īpašumtiesību lietā, to pārstāvēja zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš. Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis Jānis Erno norāda, ka šādā gadījumā ar pieaicināto advokātu norēķinājās nevis pašvaldība, bet gan «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs».
VARAM Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Barševska skaidro, ka valstī šajā jautājumā nav vienotas pieejas, kas būtu uzskatāma par labo vai slikto praksi. Viņa piebilst, ka neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pašvaldībai obligāti administratīvajā aparātā nodrošināt jurista štata vietu vai gādāt ārpakalpojumu. Pašvaldības domes priekšsēdētājam ir jāizvērtē, kā efektīvāk un lietderīgāk tas būtu darāms.
Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieks Valts Kalniņš atzīst, ka parasti valsts vai pašvaldības iestāde izvēlas speciālistu ārpakalpojumus tad, kad tie nav nepieciešami pastāvīgi, bet tikai noteiktu – ierobežotu – laiku. «Ja tas ir veids, kā kādam darbiniekam samaksāt vairāk, tad tas nebūtu atbalstāms kā laba prakse,» piebilst V.Kalniņš. Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) alga pēc nodokļu nomaksas nedaudz pārsniedz tūkstoti latu. Tādējādi rēķināms, ka pašvaldība «Lagzdiņa un Jēgera juridiskajam birojam» samaksā piecas reizes vairāk. ◆
