Pats stabilākais un reālākais, kas var glābt ielūzušo, ir peldošais kostīms
Ir tāds sen nodriskāts teiciens, ka tikko noslīcis pirmais zemledus makšķernieks ir vēstnesis, ka drīzumā uz ūdenskrātuvēm gaidāms pirmais ledus. Melnais humors, bet taisnības ļoti daudz.
Nepacietīgie ir visur. Copmaņi gaida pirmo ledu, tāpat kā pēdējo, jo tad ir vislabākie lomi un daudz iespēju «uzrauties» uz trofeju zivīm, jo ziemas vidū zvīņneses kļūst neaktīvas. To nosaka ledus biezums, sniega sega un skābekļa trūkums ūdenī.
Iet vai neiet, kāpt vai nekāpt
Pirmais ledus, kā zināms, ir tas izturīgākais, ja vien nav salis kopā ar sniegu. Šoziem tāds ir tikai Vidzemes augstienes dažos nelielos ezeriņos. Nekur citur stabila ledus nav, nemeklējiet, jo vienkārši nav bijuši attiecīgi laikapstākļi. Sniega sega, kas daudzviet Latvijā sasniedza pat 30 centimetru biezumu, neļaus uzsalt drošam ledum vēl ilgi. Ezeros un upēs sniega kārta ir ļoti bīstama. Pirmajā mirklī šķiet, ka viss ir kārtībā, jo ledus nav caurspīdīgs. Tas ir nopietns apmāns. Cik esmu novērojis, makšķernieki pa necaurspīdīgu pirmo ledu iet daudz drošāk nekā pa caurspīdīgu, kas ir pilnīgi ačgāni. Caurspīdīgs ledus uzsalst pie kailsala. Tas nozīmē, ka tas būs stiprs un jau septiņu centimetru biezumā izturēs arī 130 kilogramu svaru. To spriežu pēc sava svara plus ekipējuma. Tas gan nenozīmē, ka vienā vietā uz šāda ledus var sanākt vairāki cilvēki. Esmu pāris reižu redzējis, kā copmaņi ielūst uz pirmā ledus tikai ziņkārības pēc vai sīvo atverot un sanākot kopā.
Sniega māns un palīginstrumenti
Ja pirmais ledus klāts ar plānu sniega kārtu, kas ir aptuveni pieci centimetri, tad noteikti būtu jāpavēro sniega nokrāsa. Vietās, kur tas ir tumšāks, iešana var būt ļoti bīstama. Pārdrošība te ir pilnīgi nevietā, jo, kaut arī pastāv nerakstīts likums, ka vienam uz pirmā ledus nav ieteicams iet, paļauties uz otra cilvēka palīdzību tā kā nevajadzētu. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Otram ielūstot, bieži vien tas, kurš palicis virs ledus, panikā nezina, ko darīt. No redzētā iestājas šoks, jo ielūzušais mēģina tikt virs ledus. Tas savukārt lūst. Sākas palīdzības teksti, kas pāraug histērijā. Ledus visapkārt sprēgā, un ļoti bieži otrs izmisumā pieņem nepareizus lēmumus.
Lai cik būtu liela pieredze ziemas copē un kā ausītos makšķernieks, ejot pa pirmo ledu, pārsteiguma moments nāk zibenīgi. Ielūšana notiek tik ātri, ka tā vien spēj nomirkšķināt ačeles. Kas tad var glābt situāciju?
Pati stabilākā un reālākā versija ir peldošais kostīms, kas cilvēku, ja vien tas nav ielūzis upē ar straumi, notur virs ūdens aptuveni 20 minūtes. Šajā laikā izdarīt var daudzko. Peldošajiem kostīmiem ir ūdens necaurlaidīgas kabatas, kurā pirms copes var ielikt arī mobilo telefonu, bet vēlams to turēt krūšu augstumā. Pirmā un galvenā pozīcija, kas jāieņem pēc ielūšanas, ir gulēšana ūdenī uz muguras, kājas un rokas paceļot uz augšu. Būs radīts pludiņa efekts.
Ejot pa pirmo ledu, prātīgs cilvēks vienmēr ņem līdzi cirtni (vergu). Ja runājam par tā palīdzību un darbības izpratni, tad parasti veselīga vīrieša kārtīgs cirtņa asmeņa trieciens pret ledu nedrīkst iziet tam cauri. Ja tas nenotiek, tad ledus biezums zem jums ir kā minimums aptuveni pieci centimetri. Labāk jau cirst vairākas reizes un vienā vietā. Obligāti ir «kaķa nagi», kurus iever noturīgā bikšu gumijā un izver kā bērnudārza audzēknim caur piedurknēm tādā garumā, lai varētu viegli ar otru roku aizsniegt. Šāda mantiņa ar saviem asajiem galiem palīdz izrāpties uz ledus. Ejot kompānijā, vismaz vienam cilvēkam līdzi jābūt striķa galam un vismaz piecu metru garumā. Būtu labi, ja vienā galā jau iepriekš iesietu kaut ko nedaudz smagāku, lai vieglāk virves galu aizmest ielūzušajam. Pārējais jau būs itin vienkārši.
Pārvietojoties pa pirmo ledu, nav ieteicams iet ierastajā gaitā, kad urbis vai verga ir uz pleca un copes kaste uzkarināta uz kāda no šiem priekšmetiem. Pareizā versija būtu katru lietu turēt savā rokā. Ja ielūstam, tad tajā brīdī var mantas palaist vaļā un rokas izplest plecu platumā. Šāda rīcība neļaus pakļūt zem ledainā ūdens, kas būtībā ir svarīgs faktors, jo ir jāsaglabā vēss miers. Panikai nav vietas. Protams, viegli jau runāt, bet citu ieteikumu neredzu. Man pašam šādi gadījumi nav bijuši, kaut gan piederu pie tiem trakajiem, kas kāpj uz ledus pie pirmās izdevības. Uz upēm nelienu, kaut arī iespējamie līči ar stāvošu ūdeni ir aizsaluši. Tāpat apmeklēju ūdenskrātuves un vietas, kur zinu, ka ir stingra gultne un dziļums nav lielāks par diviem metriem. Viss it kā ļoti vienkārši. Nepieciešams tikai domāt ar galvu, nevis pēcpusi.
Peldošo kostīmu efekts
Ir divu veidu peldošie kostīmi – divdaļīgais un kombinezons. Divdaļīgais ir ērtāks valkāšanai un braukšanai automašīnā, taču daudz neefektīvāks stiprā vējā vai ielūšanas gadījumā. Kombinezons šajā ziņā ir pārliecinošāks, bet neērtāks. Man arsenālā ir seši ziemas kostīmi un visi tikai un vienīgi kombinezoni. Pērkot šādas preces, vienmēr domāju par veselību un drošību un tikai tad par ērtumu. Lai būtu brīvāka kustēšanās, vienmēr kombinezonus esmu iegādājies vienu izmēru lielākus. Tas kā likums.
Viss iepriekš rakstītais domāts pirmā ledus nepacietīgākajiem makšķerniekiem, bet vēl labāk, ja pieredzes ir tā mazāk, prātīgāk mazliet nogaidīt un atcerēties, ka katru no mums kāds gaida mājās.
Lai jums ne asakas jaunajā sezonā! ◆
