Tik ļoti gribam, bet arī bail no baltām, tīrām dzīves lappusēm, kurās vēl nebūtu ieķēpājusi ikdiena un ideālismam norauti spārni. Kā mirklis pirms lēciena ir šī atvēršana. Var krist un smagi sasisties, bet tikpat labi atrast jaunu sākumu, kas dienu virteni iegriež vieglā lidojumā. It kā staigātu metru virs zemes. Izrādās – arī starp lapām atrodama brīva telpa gaisīgām pastaigām.
Taču parasti kājas ir tik smagas, ka nemaz netiek līdz liktenīgajai malai, kas turklāt augstu jāpaceļ, lai izdotos pāršķīriens. Velk ierasto domu un darbu gravitācija. Biedējoši, ka arī bērnus. «Es vienkārši ienīstu jauno naudu! Kaut tā nekad nebūtu Latvijā ienākusi!» nav šņākšana uz soliņa pulkā vecu sievu, kuru domas kā vate eļļā piesūkušās ar mūžīgo neapmierinātību un aizdomām, bet desmitgadnieku nikna «cepšanās» sociālajos tīklos dažas dienas pēc jaunā gada iestāšanās. Šķita – lai nu kam, bet ne jau bērniem, kam skolā nemitīgi tiek vingrināti prāti un katru dienu cita tēma, būs tik grūti pielāgoties jaunajiem aprēķiniem. Nav pat nuļļu nulles jāmet nost un jāskaita zīmes aiz komata, un monētas žilbinoši spožas. Taču vienalga – nepatīk, un viss! It kā paši būtu savas kabatas naudas pelnītāji un lielo izdevumu plānotāji!
Bet varbūt ar bērna muti patiesība runā? Neies taču jaunie asni lišķot, ka pasniegtais virums ir gardum gards, kaut gribas to pēc iespējas ātrāk izspļaut un izlikties, ka bagātā radu tante ir visa jaukuma iemiesojums, lai arī smaidīt un kniksēt liek vecāku dunka mugurā. Tomēr šī dzīves jaunuma apspļaudīšana vairāk izskatās pēc pieaugušo mājinieku neapdomīgi novicinātā pirksta, kas kā uz burvju mājiena bērnu apziņā ieauž smagus pavedienus. Dievs viens zina, cik bijis nopūtu un gānīšanās ne tikai par jaunajām monētām, bet arī par ikdienu, darbu, valdību un citam par citu, iemīcot ķēpīgus dubļus, kuriem pacelties pāri vairs nespēj pat bērni.
Taču viņiem bija jālido, raujot līdzi arī mūs, pieaugušos! Pāri neticībai, ka šajā dzīvē iespējams kas labs. Steigai un nepacietībai, kas neļauj sagaidīt lietu brīnumainu atrisinājumu. Sīkumainībai, kas liek dusmās piesieties pie katras neprecīzi ielocītas vīles. Aizdomām un dažādām mānijām. Un tomēr lappuses veras, atstājot katra paša ziņā, ar ko tās tiks piepildītas un cik daudz brīvas vietas atliks lidojumam. ◆
