Šonedēļ kā ar sprunguli skudrupūznī Ozolnieku novada pašvaldības speciālistu profesionalitātei iebakstījis Cenu pagasta iedzīvotājs nacionālistiski noskaņotais Normunds Šīrins. Nespēdams samierināties ar veidu, cik dāsni mūsu valsts pārdodas uzturēšanās atļauju kārotājiem, jau decembrī viņš bija ieplānojis savā zemesgabalā uzlikt protesta plakātu. Īpašums atrodas šosejas malā, tādēļ garāmbraucējiem viņa vēstījums būtu labi pamanāms.
Taču Satversmē nostiprinātā demokrātiskas valsts norma, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, paklupa aiz pašvaldības kabinetu sliekšņiem. Domē viņš sākumā «atsitās» pret manāmu satraukumu, jo, izrādās, Ozolnieku novadā neviens līdz šim nav vērsies saskaņot plakātā paustu protestu. Tā nu pašvaldības skudriņas iesārtušiem vaigiem paskraidīja pa gaiteņiem, līdz pēc pāris nedēļu domāšanas nolēma aktīvistu pasūtīt, sakot, lai iet pie «Latvijas valsts ceļiem», kas apsaimnieko zemei blakus esošo šoseju. Tur tad lai prasa saskaņojumu, vai viņa saukļi, novēršot braucēju uzmanību, neliks tiem nostūrēt no ceļa. Arī tur nekas jēdzīgs neesot atbildēts, tāpēc iekarsušais uzturēšanās atļauju pretinieks milzu plakātu ar uzrakstu «Es negribu dzīvot ne Ķīnā, ne Krievijā! Es gribu dzīvot Latvijā!» uzlika «uz savu galvu».
Portālā zz.lv raksts par viņa aktivitātēm izraisīja milzu ažiotāžu. Nākamajā dienā visi normatīvi bija skaidri arī Ozolnieku Domei, kas ar apskaužamu operativitāti sāka pārkāpuma lietvedību. Ja plakātu neaizvāks un protestu nesaskaņos, viņam draud 220 eiro sods.
Pirms trim dienām Ozolnieku pašvaldības interneta lappusē ielikta aptauja, kurā vaicāts – vai pārskatīsiet novada Domes saistošos noteikumus, kur veikti grozījumi sakarā ar eiro ieviešanu? Līdz vakarvakaram viedokli bija pauduši 16 lapas apmeklētāju. Viens jau esot pārskatījis, seši to plāno darīt, bet vairākums – deviņi – neslēpj, ka viņiem visi noteikumi pie kājas. Pašvaldībā vien strādā desmitiem darbinieku, tāpēc, šķiet, šī aptauja ir tikai maza ilustrācija, cik ļoti pašiem normatīvu izstrādātājiem tie interesē, nerunājot jau par likumiem un valdības noteikumiem. Tādās reizēs gribas teikt, ka ne jau ķīnieši vai krievi mūs apdraud, bet pašu muļķība. ◆
