Pēc diviem Norvēģijā pavadītiem gadiem Olafs Vētra atgriezies Latvijā un Jelgavā vada mazumtirdzniecības veikalu
Aizbraukt bija ģimenes lēmums – Olafam līdzi devās dzīvesbiedre Agnese un meita Evelīna, bet Norvēģijā piedzima Gustavs. 2010. gada vasaras sākumā Vētras aizlidoja. Lēmums bija izsvērts, aizbraukšana nenotika «uz dullo», stāsta Olafs. Gan Olafam, gan Agnesei darbs bija sarunāts. Tiesa, atšķirībā no tūkstošiem latviešu peļņa nebija mērķis, uz laiku atstājot dzimteni. Olafs, desmit gadu pabijis vidējā līmeņa vadītāju amatos starptautiskās transporta un loģistikas kompānijās, vēlējās kardināli mainīt ikdienu. Tāpēc izvēlējās nodoties brīvprātīgajam darbam, Norvēģijā īpašā ciematā rūpējoties par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Algu brīvprātīgajiem nemaksā, bet darbiniekiem nav rūpju par ikdienas vajadzībām – par mitekli nav jāmaksā, arī ēdināšana tiek nodrošināta, turklāt brīvprātīgā darba veicēji saņem kabatas naudu. «Latvijā dzīve bija kā vāveres ritenī,» saka Olafs. Viņš spēra soli ārpus komforta zonas, tostarp pameta labi apmaksātu darbu.
Kalnu gaiss un
atkritumu izvešana
Atstāt draugus un tuviniekus, aizbraucot nezināmajā, bija drosmīgs lēmums, tagad vērtē O.Vētra. «Daudzi palaiž garām fantastiskas dzīves iespējas, jo ir bail kaut ko mainīt. Pēc ilgu gadu darbošanās vienā jomā nepieciešamas pārmaiņas, enerģijas atguve. Ieslīgt pašapmierinātībā nav veselīgi, tāpēc lēmu par labu kardinālām pārmaiņām.»
Olafs Norvēģijā dzīvoja vienā kopienā ar cilvēkiem ar dažādām fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Darbs bija psiholoģiski pasmags, taču bija iespēja apgūt norvēģu valodas pamatus, lai spētu sarunāties ar ciematā dzīvojošajiem. Olafs bija atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu ciematā. «Mans galvenais instruments bija kravas buss,» viņš stāsta. Laiku lielākoties vadījis Norvēģijas kalnu svaigajā gaisā, tostarp pļāvis zāli, apgriezis krūmiem zarus un veicis citus darbus, kas ir ļoti tālu no birojā ierastā. «Tur sapratu, cik daudz no tā, par ko mēdzam uztraukties, ir dzīves sīkumi. Sapratu, ka man ir viss dots, lai es būtu laimīgs, veiksmīgs un bagāts – galva, divas kājas un divas rokas.»
«Dzīve iegrozījās tā, ka izšķīrāmies,» atklāj Olafs, kurš Latvijā pēc divu gadu prombūtnes atgriezās viens. Tagad viņš vairākas reizes gadā apciemo bērnus Norvēģijā, un ciematā viņu ar prieku sagaida arī citi mājas iemītnieki – Zigurds, kuram ir paātrinātas novecošanas sindroms, un Elizabete, kura bieži sarunājas pati ar sevi un kuras ikdienu ietekmē milzīgas garastāvokļa svārstības. «Dzīvē ir lietas, kuras nevari ietekmēt, vienīgais, ko vari mainīt, ir paša attieksme,» Olafs nosaka.
Dzinuli var atrast arī Latvijā
Ģimenes dzīvoklī mitinājās īrnieki, tāpēc atgriezies sākumā padzīvojis pie radiem Rīgā, pēcāk sāka īrēt dzīvokli Jelgavā. Kopš 2012. gada decembra Olafs veiksmīgi darbojas biznesā – lai paņemtu franšīzē «Narvesen» mazumtirdzniecības tīkla veikalu, nodibinājis uzņēmumu «AEGO».
«Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles darbinieki man jautāja, vai nevēlos izmēģināt roku tirdzniecībā. Iedeva tālruņa numuru, un es piezvanīju,» atceras jaunais uzņēmējs. Uz zvanu atbildēja «Narvesen Baltija» birojs, kas tolaik Jelgavā meklēja franšīzes ņēmēju. Pateicoties franšīzei, nebija jāiegulda līdzekļi ne precēs, ne aprīkojumā, ne jāmaksā par telpām, tāpēc riski bija minimāli, un Olafs pieķērās iecerei. Tagad viņš nodarbina četrus cilvēkus un veiksmīgos pirmos soļus uzņēmējdarbībā pamato ar komandas veikumu.
«Tiem, kas domā – braukt vai nebraukt prom no Latvijas, kā arī tiem, kas atrodas ārvalstīs un apsver iespēju atgriezties, varu apliecināt, ka pastrādāt ārvalstīs ir labs dzinulis tiekties uz augšu, nospraust jaunus mērķus, sapurināties. «Daudzi gaužas par to, kā nav, bet nenovērtē to, kas ir. Jāiemācās pateikties par katru dienu, kas dāvāta, citādi dzīve atņems arī to mazumiņu.» Tomēr esmu pārliecināts, ka to var izdarīt, arī paliekot Latvijā.» Olafu liktenis sapurinājis tā pamatīgi, bet viņš saka: «Reizēm vajag nokrist ļoti zemu, lai varētu uzkāpt ļoti augstu.» Nesenākais dzīves pārbaudījums ir divas valūtas veikala kasē, Olafs nosmej. ◆
Pēc atgriešanās sāk strādāt nekavējoties
Andra Dietlava, Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja
◆ Tā kā ir brīva darbaspēka kustība, NVA neveic atsevišķu statistikas datu uzskati par personām, kas atgriežas no citām valstīm pēc darba attiecību pārtraukšanas. Bet pieredze liecina, ka vidēji viena divas personas mēnesī ierodas NVA Jelgavas filiālē, lai iegūtu bezdarbnieka statusu pēc pārtrauktām darba attiecībām ārzemēs, tā 2013. gadā Jelgavas filiāle saņēmusi 13 personu iesniegumus statusa piešķiršanai un bezdarbnieka pabalsta pārcelšanai. Visticamāk, ir virkne personu, kas atgriežas no ārzemēm un uzreiz stājas darba attiecībās Latvijā, neizmantojot NVA pakalpojumus. Šādiem nolūkiem NVA pārstāvji piedalās citu Eiropas valstu organizētajos nodarbinātības gadatirgos, lai informētu, piemēram, par perspektīvām nozarēm, kur varētu būt darbaspēka trūkums, tāpat arī NVA uztur aktīvu vakanču portālu, lai darba meklētāji jau savlaicīgi var pieteikties darbam.
