«Vecāki bija tie, kas sāka prasīt, kā iespējams saņemt valsts atbalstu par auklīšu pakalpojumiem. Sāku interesēties, pagājušā gada nogalē izgāju auklīšu kursus. Esmu iesniegusi visus dokumentus, un tuvāko dienu laikā jābūt atbildei no uzraudzības pakalpojumu sniegšanas reģistra,» ceļu uz oficiālu bērnu pieskatīšanu atklāj pašnodarbinātā Laura Ķere. Mājās viņa rūpējas par vidēji pieciem auklējamajiem. Latvijā valsts apmaksātos auklīšu pakalpojumus četru mēnešu laikā saņēmuši aptuveni 500 bērnu.
Laura stāsta, ka ideja par bērnu uzraudzīšanu pirms vairākiem gadiem radās viņas mammai Indrai, kura mājās auklēja savu jaunāko atvasīti un nosprieda, kāpēc gan nepieskatīt vēl kādu mazuli. «Vēroju, kā tas notiek, man iepatikās, un beigu beigās pārņēmu šo lietu, kaut esmu studējusi ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu,» teic nu jau diplomētā auklīte.
Kursi šķita par īsu
Šajā laikā L.Ķerei izveidojusies sadarbība ar septiņu bērnu vecākiem, bet ikdienā pie viņas mājās ierodas, augstākais, pieci mazuļi. Laura viņiem gatavo brokastis, pusdienas un launagu, ved dārzā izkustēties svaigā gaisā, lasa priekšā, ļauj nosnausties un rotaļāties, līdz atnāk vecāki. Mazuļu audzināšanā tiek izmantota Montesori pedagoģijas metode – bērni, izmantojot apkārtējo vidi, paši izvēlas, ar ko nodarboties. Tāpēc uz grīdas rotaļlietu vietā var atrast kastaņus, sīpolus, žagariņus un citus dabas materiālus.
Laura min, ka pieteikšanās process atbalsta saņemšanai tikai pirmajā mirklī varētu šķist sarežģīts – vajag tikai darīt! «Šajā ziņā man palīdzēja auklīšu kursi, kuros skaidroja, kādi dokumenti jāiesniedz, kādu uzņēmējdarbības formu labāk izvēlēties un kādi nodokļi jāmaksā. Bija arī citas ļoti interesantas tēmas, piemēram, par bērnu psiholoģiju. Uzzināju daudz jauna par pirmās palīdzības sniegšanu. Vienīgais trūkums – kursi pārāk ātri beidzās, pasniedzējiem vēl bija daudz, ko stāstīt,» vērtē auklīte.
Mācās arī viens auklis
«Līdz šim auklēm, kas pieskata bērnus mājās, nekādas kvalifikācijas prasības netika izvirzītas, taču no 2014. gada 1. janvāra, lai auklīte varētu saņemt valsts noteikto finansiālo atlīdzību, tai jāatbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas un drošības prasībām. Tas nozīmē, ka, reģistrējoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta reģistrā, jāiesniedz profesionālo izglītību apliecinošs dokuments. Izņēmumi ir tās auklītes, kurām ir augstākā vai vidējā profesionālā pedagoģiskā izglītība vai aukles kvalifikācija,» skaidro Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra speciāliste Astra Vanaga. Kopš pagājušā gada novembra centrs piedāvā profesionālās pilnveides izglītības programmu «Bērnu aprūpes pamati», ko jau beigušas pirmās 13 aukles.
Nodarbībās kursanti mācās izprast bērnu vecumposmu īpatnības, apgūst izziņas procesus attīstošas rotaļas un spēles, mācās izgatavot rotaļlietas, zīmēt un aplicēt. Auklītes iegūst zināšanas, kā rīkoties konfliktu situācijās, kā arī gadījumos, kad ir apdraudēta bērna drošība. Tiek apgūti pareiza uztura pamatprincipi, dienas režīma organizēšana, higiēnas prasības un citi bērnu drošībai un vecāku sirdsmieram svarīgi jautājumi.
«Pieprasījums ir liels. Līdz 27. janvārim mācās otrā auklīšu grupa. Dažu mēnešu laikā esam spējuši sagatavot un īstenot programmu, sniedzot atbalstu nu jau 21 auklītei un ģimenēm, kuras šos pakalpojumus pērk,» atzīst A.Vanaga, piebilstot, ka kursā mācās arī viens topošais auklis. Patlaban tiek komplektēta jauna grupa, kas mācības sāks 24. februārī.
Pieteikumu skaits aug
Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi, kas ļaus turpināt pērn septembrī sākto valsts atbalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem, kuri uzņemti rindā, bet nav saņēmuši vietu pašvaldības bērnudārzā un izmanto privātā uzraudzības pakalpojumu sniedzēja vai aukles pakalpojumus, ziņo Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dita Bukovska. Maksimālais valsts atbalsta un pašvaldības līdzfinasējuma kopējais apmērs vienam bērnam ārpus Rīgas plānošanas reģiona pērn bija 130 latu (184,9 eiro). «Kopumā atbalsta pieprasījumam par auklīšu pakalpojumiem ir tendence augt. Piemēram, septembrī saņemti 90, oktobrī – 178, bet novembrī – 255 pieteikumi,» atklāj D.Bukovska. Viņa piebilst, ka atteikumu var saņemt, piemēram, par to, ka aukle nav reģistrēta Izglītības kvalitātes valsts dienestā vai mazais nav sasniedzis noteikto pusotra gada vecumu. ◆
