Veterinārārsts: «Suns bērnam nolaiza muti, un bērns uzreiz saprot, ka dzīvnieks viņu mīl»
Cilvēks un dzīvnieks – abas puses kopš senseniem laikiem ir dzīvojušas viena otrai blakus. Dažus dzīvniekus cilvēks ēd, citus lolo un pēc to aiziešanas mūžībā sēro. Ir tautas, kuras tic, ka dzīvnieki nākamajā dzīvē var piedzimt par cilvēku. Ir cilvēki, kuri pārliecības dēļ pārtikā nelieto gaļu. Mūsdienās cilvēku un dzīvnieku sadzīve ir tik cieša, ka jautājumus par abu attiecībām šķetina psihologi, terapeiti, zinātnieki, likumsargi, prese, dzīvnieku aizsardzības pārstāvji. Rakstnieki dzīvniekiem piedēvē cilvēcisku saprātu un rada stāstus, filmas. Tie liek noticēt, ka arī dzīvnieku pasaulē notiek tikpat daudz likumsakarību, cik cilvēku dzīvē.
Kaķis atnāk atvadīties
Daļa notikušajā saskatīs mistiku, daļa teiks, ka tas ir pašsaprotami. Šo notikumu pastāsta kāda oficiante. Tas ir par kaķi, kurš atnāca atvadīties no sava saimnieka. Atnāca atvadīties pavisam neparastā veidā. Pusmūža vīrietis no Beļģijas bija atbraucis uz Latviju, lai pieskatītu kādu būvniecības projektu. Vakarus viņš bieži pavadīja viesnīcas bārā, sarunājoties ar citiem saviem biedriem. Kādu vakaru pa viesnīcas bīdāmajām stikla durvīm ienāca kaķis. Viņš piegāja pie beļģa un ļāva sevi papaijāt. Vīrs priecājās par to, jo mājās viņu gaidīja līdzīgs ģimenes mīlulis. Tikpat nesaprotami, kā uzradies, kaķis nozuda. Nākamajā dienā beļģis oficiantei pastāstīja, ka viņš saņēmis zvanu no sievas – nomiris ģimenes kaķis. Vecuma dēļ. Iepriekšējās dienas viesi viņš uztvēra kā savu mīluli, kurš sev vien zināmā veidā atradis veidu, kā atvadīties no saimnieka, kurš atrodas tālumā.
Grib pacelties pāri mistikai
Ne tikai cilvēku dzīvi vada cēloņu un seku likums, visu Visumu vada šis likums, pārliecināts zinātnieks Andris Buiķis. Daudzi cilvēki dzīvnieku pasauli uztver kā īpašumu, kuru vēlas sev pakļaut. A.Buiķis šādu rīcību sauc par nesaprātīgu. «Visu kosmosu vada cēloņu un seku likums, arī dzīvniekus un augus. Zeme ir dzīva. Cilvēki bieži rīkojas nesaprātīgi un apdraud paši sevi. Zemei kā dzīvam organismam sāp, un sekas ir dažādas dabas katastrofas,» pauž A.Buiķis. Cilvēki, kuri pret Zemes resursiem izturas kā vienīgie īpašnieki, arī ar dzīvnieku pasauli veido līdzīgas attiecības. «Ņem ar varu,» attiecību modeli raksturo zinātnieks. «Uz zemes ir ļoti daudz bezdvēseļu cilvēku, kuriem neeksistē empātija,» kāpēc cilvēki dabu vēlas pakļaut, skaidro zinātnieks. Pēc viņa aplēsēm, uz Zemes ir miljardiem bezdvēseles cilvēku, kuriem nav līdzjūtības pret dzīvniekiem un Zemi.
Meklē zinātnisku skaidrojumu
«Attīstīsies ļoti ilgā laikā,» kad cilvēki kļūs humāni, paredz zinātnieks. «Cilvēki izbaudīs dabas kataklizmas un sapratīs, ka nevalda pār pasauli,» klāsta A.Buiķis. Pieredze, kā nonākt līdz sapratnei par Visuma mijiedarbību, mums ir atšķirīga. «Ir cilvēki, kuri neko nav dzirdējuši par smalko enerģiju pasauli, taču pēdējos gadu desmitus zinātne attīstās un tiek izdots daudz grāmatu, kas izglīto,» pastāsta zinātnieks. Viņa pieredzes stāsts par Visuma attīstības principiem sākas pamatskolā. «Man bieži nenormāli sāpēja galva. Tik ļoti sāpēja, ka bija jāvemj un bija redzes traucējumi. Biju jauns, spēcīgs puisis, bet dakteri man nevarēja palīdzēt. Sāku studēt, un veselības problēmas nemazinājās. Biju aizgājis pie dakteres, kura izteica versiju, ka manu sāpju vaina ir gaļas ēšana. Tobrīd vēl nebiju gatavs neēst gaļu. Izlīdzējos ar dakteres ieteiktajām zālēm,» atceras zinātnieks. Situācija mainījās, kad A.Buiķis sāka interesēties par indiešu filozofiju. Viņš atrada informāciju, ka, kaujot dzīvniekus, izdalās kaitīgas vielas. Tā zinātnieks pieņēma lēmumu – neēst dzīvnieku gaļu. «Varu nosaukt datumu, kad apzināti pieņēmu šādu lēmumu – 1972. gada 1. augusts,» atceras zinātnieks. Kopš tā laika viņš savu ēdienkarti papildina ar zivīm un ir atbrīvojies no galvassāpēm. Turpinājums matemātiķa pieredzei – viņš turpina ezoteriskas zināšanas skaidrot ar zinātniskām metodēm.
Attiecības regulē likums
Cilvēku attieksme pret mājdzīvniekiem kļūst humānāka, sabiedrība attīstās, ir pārliecināts veterinārārsts Dzintars Tīds. Turklāt šo attīstību neuzspiež likuma normas. Kā piemēru veterinārārsts min faktu, ka cilvēki, iegādājoties mājdzīvniekus, izvēlas uzreiz divus sugas pārstāvjus. «Ņem divus kaķus, divus suņus, lai vienam nebūtu skumji. Skaidrs, ka divatā dzīve jautrāka, arī dzīvniekam,» pauž Dz.Tīds. Vēl viens veids, kas liecina, ka cilvēki vēlas saviem dzīvniekiem sagādāt «cilvēcisku» dzīvi, ir suņu turēšana lielākos voljeros, nevis ķēdē. «Pirms divdesmit, piecdesmit gadiem suns pie ķēdes un būdā bija pašsaprotama lieta. Tagad cilvēki rūpējas, lai sunim būtu, kur izskrieties, un tas nav likuma ietekmē, cilvēki paši to saprot,» novērojis Dz.Tīds. Taču ir situācijas, kas ir mainījušās likuma ietekmē – piemēram, jaundzimušo kaķēnu un kucēnu «sūtīšana uz jūras skolu». «Agrāk dzīvnieku noslīcināšana bija norma. Tagad situācija mainījusies un cilvēki kļūst neiecietīgi, kad redz vardarbīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Protams, ka attiecības ar mājdzīvniekiem ir dažādas. Ir cilvēki, kuri pret saviem tuviniekiem izturas vardarbīgi, un ir cilvēki, kuri līdzīgi izturas pret dzīvniekiem,» pastāsta Dz.Tīds. Veterinārārstam ir piemērs no dzīves – klīnikā trešo nedēļu ārstējas suns, kuru saimnieki pameta, jo tas cieta avārijā. Saimnieks pateica, ka dzīvnieks, kurš cietis avārijā, viņam nav vajadzīgs. «Suns tagad ir vesels,» atzīst veterinārārsts. Taču saimniekam šāda «apskādēta manta» nav vajadzīga.
Mājdzīvnieks – sākums līdzjūtībai
«Gribu mazu sunīti,» šādu lūgumu no bērna būs dzirdējis katrs vecāks.
Ja ne sunīti, tad vismaz kaķi vai kāmīti. Stiprākais arguments lūguma noraidījumam – bērns vēl neprot parūpēties par sevi, kur nu vēl par dzīvnieku. «Bērns iemācīsies rūpēties par otru,» vislabākais, ko viņš iegūs, norāda Dz.Tīds. Tas ir tieši tas, kas palīdzēs iemācīties uzņemties atbildību un rūpes. Šajās bezvalodas attiecībās bērnam būs jāiemācās saprast, ko dzīvnieks vēlas, un tas attīstīs līdzjūtību. «Suns bērnam nolaiza muti, un bērns uzreiz saprot, ka dzīvnieks viņu mīl. Tas ir attiecību veids, ko kontaktējoties ar cilvēkiem nemaz nevar izprast. Bet tas noteikti dos labas iemaņas attiecībās ar cilvēkiem,» norāda Dz.Tīds. Tās ir emocijas, kas nav jātulko, tās ir patiesas un uzreiz saprotamas.
Spēlējoties ar dzīvnieku, bērns iemācīsies saprast, kad dzīvniekam sāp, iemācīsies nenodarīt viņam pāri. Iemācīsies uzņemties atbildību, jo dzīvnieks ik dienas būs jāpabaro. ◆
PĀRDOMĀM
◆ Bērniem bieži pēc skolas negribas atgriezties mājās, jo tur neviena nav, kas viņu sagaidītu. Kā likums, tas attiecas tieši uz jaunākā vecuma skolēniem. Dzīvs radījums – tas ir tas, kas tevi gaida un priecājas, ka esi atnācis, par spīti tam, kādas atzīmes esi saņēmis.
◆ Dažkārt bērni baidās aizmigt tumsā, šādos gadījumos mājas dzīvnieks rada aizsargātības sajūtu, atdodot bērna dvēselei mieru un miegu.
◆ Mājdzīvnieks aizpilda pieskārienu deficītu. Senajām tautām bija ticējums: ja kaķi neglauda, viņam izžūst muguras smadzenes; ja neglauda bērnu, viņam izžūst dvēsele. Dzīvnieki aizpilda šo nišu.
◆ Vientuļi cilvēki, kuriem mājās ir mājdzīvnieki, dzīvo ilgāk par tiem, kam to nav. Zinātnieki to izskaidro tā – starp ģimenes locekļiem notiek emociju apmaiņa, notiek savdabīgs līdzsvars starp «ņemt» un «dot». Mājdzīvnieki dod bērnam iespēju gan saņemt nesaņemto, gan atdot uzkrāto rūpju siltumu.
No www.psihologu-prakse.lv
