Katru gadu papeļu populācija pilsētā samazinās par 25 – 30 kokiem
«Koki ir veci – uzpūtīs stiprāks vējš, var uz mājas uzkrist. Tāpēc iedzīvotāji rakstīja un lūdza, lai zāģē nost,» teic pie Prohorova ielas 20. nama milzīgajām papelēm satiktais Igors Fedenko. Pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» šos kokus sāka izzāģēt pagājušajā nedēļā, taču, baidoties izdangāt piebraucamo ceļu, darbus atlikusi līdz stiprākam salam.
«Pilsētsaimniecības» mežzinis Pēteris Vēveris atgādina, ka iestādes speciālisti papeļu izzāģēšanu organizē tikai pašvaldībai piederošās teritorijās – parkos, skvēros un ielu apstādījumos. Pēdējos gados ik gadu tiek likvidēti 25 – 30 koki. Tas darīts, piemēram, Klijēnu ceļā, Neretas, Bauskas, Gatves, Rīgas un Pērnavas ielā.
«Koku izzāģēšanas iniciatīva pieder pilsētas iedzīvotājiem, kas šo vēlmi izsaka iesniegumos. Papeles lielākoties stādītas pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos gados un pa šo laiku sasniegušas cienījamus izmērus. Bieži to zari ir inficēti ar lapkoku vēzi, kas padara tos trauslus, nenoturīgus, tā apdraudot iedzīvotāju un transporta līdzekļu drošību. Koku saknes bieži uzlauž trotuāru un brauktuvju segumu,» raksturo P.Vēveris. Pirms koku nozāģēšanas «Pilsētsaimniecības» speciālisti, pieaicinot pašvaldības būvvaldes ainavu arhitektu, pārbauda katru koku un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Patlaban lielākais papeļu skaits ir saglabājies Bauskas ielas posmā no Platones upes gājēju tiltiņa līdz Meža kapsētai, kā arī privātīpašumu un daudzdzīvokļu māju apsaimniekojamās teritorijās, ziņo «Pilsētsaimniecības» speciālists.
Viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji vēlas tikt vaļā no papelēm, ir to pūkas, kas izraisot alerģiju. Taču šis pieņēmums ir maldīgs. «Šmucīgs koks – nekas vairāk! Papeļu pūkas var izraisīt traucējumus, piemēram, kairināt deguna gļotādu, bet ne alerģiju. To rada, piemēram, bērzu, alkšņu un vīksnu ziedputekšņi,» skaidro pneimonoloģe Ingrīda Budrēvica. Jāpiebilst gan, ka papeļu pūkas pārnes citu koku un graudzāļu ziedputekšņus. ◆
