Nacionālās bibliotēkas vecās un jaunās ēkas sasaistē «ieķēdējas» arī jelgavnieki
Viens no galvenajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumiem bija Grāmatu draugu ķēde, kad no rokas rokā tika nodotas grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno Gaismas pili Daugavas otrā krastā.
«Tas taču ir pasākums, kurā top Latvijas vēsture – pavisam īsta un pavisam dzīva, un otras tādas izdevības vairs nebūs,» vistrāpīgāk pasākumu raksturoja Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Marita Asarīte.
Organizētības pārsvars pār neorganizētību, par spīti dažām sīkām kļūmītēm, bija jūtams visā Grāmatu draugu ķēdes ceļā. Savukārt lielais interesentu skaits, kurā katrs zināja savu vietu un pret pārnēsājamo eksemplāru izturējās ar pienācīgo cieņu, liecināja, ka grāmata joprojām nepieciešama lielai tautas daļai un, cerams, nekad nebūs vajadzīga tāda profesija kā fantasta Reja Bredberija romānā «451 grāds pēc Fārenheita» attēlotie grāmatu dedzinātāji.
Kamēr Rīgas centra «piepucētākajā» daļā gatavojās Grāmatu draugu ķēdei, daudz ko varēja redzēt, dzirdēt un citādi izbaudīt Centrāltirgus paviljonos.
Piena paviljonā risinājās tematiskās līnijas «Brīvības iela» stāsts – multimediāls ceļojums Rīgas un tās galvenās ielas pagātnē. Unikālus kinohroniku kadrus papildināja komponista Raimonda Tigula īpaši šim notikumam sacerēta mūzika. Sakņu paviljonā bietēm, burkāniem un skābētiem kāpostiem pa vidu bija sastopami tirgum mazāk ierasti pakalpojumi – portretu darbnīca, radio studija un skaņu laboratorija. Savukārt Zivju paviljonā, kas bija pieteicis tematisko līniju «Dzintara ādere», apmeklētāji varēja iztēloties sevi kā fosiliju, sastingušu dzintarā, kamēr izdevniecība «Pētergailis» erudītos un zinātkāros aicināja uz atjautības spēli. ◆
