Autiņos ietīts zīdainis laimīgajiem vecākiem klēpī. Meitene princešu kleitā un lielām bantēm sasietām astēm bērnudārza izlaidumā, saņemot grāmatu un sveicienu no audzinātājām. Pirmais 1. septembris kopā ar klasi vienā kadrā, citā – ar labāko draudzeni, kam blakus skolas solā nosēdēti deviņi gadi. Pirmais brauciens uz jūrmalu un zooloģisko dārzu, pirmā vizināšanās karuseļos. Ziemassvētki, kristības, talkas, viens izlaidums aiz otra, vēl biežākas dzimšanas un vārda dienas, ekskursijas… Dažās minūtēs gar acīm aizzib puse dzīves, skatot fotoalbumu kā kinofilmu, kuras kadri uzplaiksnī atmiņā kā krāsainas puķes svētku salūta debesīs, dažas jau piemirstas, taču atmiņas dzīlēs vēl saglabājušās.
Vēl interesantāk ir pētīt vecvecāku saglabātos albumus. Tā ir nekad nebijusi iespēja būt klāt notikumos, kas veidojuši viņu dzīvi un nenoliedzami ietekmējuši arī pēcnācēju likteni. Verot smagos, pelēkos fotoalbumu vākus, atklājas cits pie cita rūpīgi ķepiņās iestiprināti vai pielīmēti dzīves kadri. Te ir vareni vecvecvecāku kāzu vārti, kas celti 1934. gada Ziemassvētkos un pie kuriem kopā ar jauno pāri, viņu radiem, draugiem un kaimiņiem pulcējušies arī vietējie muzikanti. Te ir bildes no ceļojumiem pa plašo Padomju Savienību, un kopā ar tām nāk stāsti par lidojumiem, gardo meloņu meklējumiem un mana krusttēva, tolaik vēl maza puikas, izglābšanas no bērnu zagļiem. Te ir arī krusttēvs, mana mamma un otrs brālis bērnībā. Kas to būtu domājis, ka arī viņi kādreiz bija mazi, čiepa zemenes, no kurām pēc tam nātrēs taisīja zaptes un notiesāja gardu muti. Šķirot tālāk biezākas un plānākas albuma lapas, neiztrūkst arī mīluļu – kaķu, suņu un zirgu – fotogrāfiju. Un tā atkal ir dzimtas vēstures daļa, kuru šad tad atceras vēl tagad.
Zinot, cik aizraujoši doties ceļojumā gandrīz simt gadu tālā dzimtas vēsturē, esmu apņēmusies tuvākajā laikā izveidot savu fotoalbumu, reizi par visām reizēm datorā glabātos dzīves nozīmīgākos mirkļus pārvēršot taustāmās desmit reiz piecpadsmit centimetru lielās atmiņās. Kas zina, varbūt kādam pēc gadiem piecdesmit būs interesanti redzēt, kāda bija viņa gadsimta sākuma mode, kā toreiz izskatījās dzimtas māja un kādi bija ģimenes mīluļi. Un arī pašai būs interesanti, vai zāle kādreiz bija zaļāka un debesis – zilākas. ◆
Pretskats
00:58
07.01.2016
44