Atšķirībā no Latvijas Eiropā un Skandināvijā būvnieki aizvien vairāk apjauš kokmateriāla daudz lielāko noturību gan pret laika zobu, gan sadzīves nelaimēm, tajā skaitā uguns postījumu.
Jelgavā bāzētā uzņēmuma «Cross Timber Systems» specializācija ir krustām līmētu masīvkoka paneļu jeb CLT ražošana. CLT ir industriāli ražots vairāku slāņu masīvkoka panelis, kas sastāv no ražošanas procesā plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem, tādējādi panelis iegūst augstu strukturālu izturību un stabilitāti, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Dlohi, piebilstot, ka augstās izturības un stabilitātes pakāpes dēļ CLT masīvkoka panelis ir piemērots grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā. «CLT pamata izmantošanas veids ir tieši ēku nesošajās būvkonstrukcijās. Patlaban augstākā ēka, kuras nesošajās konstrukcijās lietoti CLT, ir 14 stāvu augsta. Turklāt Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un Kanādas pilsētā Vankuverā tiek projektētas 30 stāvu ēkas, kuru būvniecībā plānots izmantot CLT konstrukcijas, stāsta A.Dlohi.
Vizuāli nepievilcīgs, bet drošs
CLT jau sen nav nekāds jaunums būvniecībā, jo tas izgudrots pirms 20 gadiem Austrijā, spriežot, kur izmantot kokmateriālus, kas vizuāli nav pievilcīgi, taču savu noturīgo īpašību dēļ ir kvalitatīvi. «Speciālisti par piemēru izmantoja guļbūves, kur masīvkoki ēku būvniecībā tiek izvietoti horizontāli. Taču CLT konstrukcijās tiek ievietots vertikāli. Atkarībā no nepieciešamības CLT ražošanas procesā tiek salīmēti trīs, pieci vai septiņi dēļu slāņi, kuru kopējais biezums ir no 60 līdz 400 milimetriem, garums 14 metri, bet augstums – 3,5 metri. Šāds veidojums ir pietiekami stingrs, lai noturētu lielas slodzes, tajā skaitā vēja un sniega masas ietekmi,» akcentē A.Dlohi, piebilstot, ka ar šādām konstrukcijām var būvēt gan salīdzinoši nelielas savrupmājas, gan lielas sporta halles. «Eiropā ir tikai 20 rūpnīcas, kas ražo CLT. Tā kā šis ir ļoti specifisks produkts, CLT netiek ražots, lai uzglabātu noliktavās, bet gan top konkrētam pasūtītājam konkrētam objektam. Tas faktiski nozīmē, ka vienai būvei paredzētu CLT nevarēs izmantot citas celtniecībai, jo atšķirsies parametri. Šis ir ļoti individuāls darbs, kas attiecīgi arī garantē augstu kvalitāti,» pauž speciālists. Šogad visās 20 Eiropas rūpnīcās saražoti 700 tūkstoši kubikmetru materiālu, kas, pārvēršot kvadrātmetros, būtu aptuveni 1,4 miljoni kvadrātmetru grīdas seguma. «Tas ir gan daudz, gan vienlaikus maz, ja rēķinām kopējo izmantojamās koksnes apjomu. Vēl tikai pirms diviem gadiem šis apjoms bija četras reizes mazāks. Taču šī tirgus niša nevar strauji augt objektīvu iemeslu dēļ, jo, lai ražotu vairāk, jābūt attiecīgas kvalifikācijas inženieriem, kuri gatavi uzņemties atbildību par būvniecības procesu. Pašus paneļus iespējams saražot ātri, taču jāatceras, ka ēkas nesošās konstrukcijas noturība ir kritiski svarīga, tādēļ jābūt speciālistiem, kuri šīs konstrukcijas prot pareizi saskrūvēt kopā un attiecīgi spēj garantēt, ka ēka ir droša ekspluatācijai,» skaidro A.Dlohi.
Ātrums un kvalitāte
Speciālists norāda, ka CLT izmantošana būtiski paātrina celtniecību, kas ir īpaši svarīgi lielu objektu būvniecībā. «Mēs paši sava biroja ēku 180 kvadrātmetru platībā saražojām divarpus dienās. Faktiski vidēji divās trijās dienās līdzīga lieluma ēka jau būs zem jumta. Arī lielo publiski izmantojamo ēku – skolu, daudzdzīvokļu namu – būvniecībā ir ļoti svarīgs patērētais laiks. Ja salīdzina dzelzsbetona vai CLT izmantošanu nesošo konstrukciju veidošanai, CLT gadījumā kopējais būvniecības laiks samazināsies par 20-40 procentiem. Tā ir dzīva nauda, jo katru dienu par izmantoto tehniku un citu celtniecības aprīkojumu būvniekam jāmaksā nomas maksa,» pauž A.Dlohi.
Viņš arī min virkni kokmateriālu priekšrocību salīdzinājumā ar dzelzsbetonu, tajā skaitā iespēju būvēt ēkas vietās, kur ir sliktāka zemes ģeoloģija, kā dēļ daudz smagākā dzelzsbetona konstrukciju izmantošanai būs nepieciešams veidot krietni masīvākus pamatus. «Koks ir krietni vieglāks, bet vienlaikus tā noturības īpašības ir tādas pašas kā betonam. Turklāt arī būvniecībā koku ir daudz vieglāk sastiprināt – jebkurā vietā iespējams izurbt caurumu savienojuma stiprinājumiem. Ar dzelzsbetonu būs pagrūtāk – jādomā, lai netrāpītu armatūrā. Turklāt kokam nezudīs izturības īpašības, ja kādu iemeslu dēļ nāksies mazliet citā vietā izurbt vēl vienu caurumu – koks saglabās savu struktūru un izturību,» skaidro speciālists.
Degs, bet turēs līdz pēdējam
Negatīvais koka izmantošanas faktors būvniecībā ir tā augstā ugunsnedrošība, piekrīt A.Dlohi. «Ikvienā ugunsdrošības testā koks, loģiski, sāk degt, tomēr fizikāli tas ir daudz ugunsnoturīgāks nekā citi materiāli. Kad Līgo vakarā ugunskurā ieveļam koka bluķi, tas, protams, pēc kāda laika aizdegas. Taču degšanas process nenotiek strauji – vēl nākamajā rītā bluķis, lai gan krietni apdedzis, vēl būs ugunskurā. Atgriežoties pie ēku konstrukcijām – ugunsgrēka gadījumā liesmu un lielā karstuma dēļ betona konstrukcijas var deformēties un sabrukt daudz ātrāk, kamēr koka konstrukcijas degs, taču daudz lēnāk zaudēs savas nestspējas īpašības,» pauž speciālists, piebilstot, ka Japānā veikti speciāli testi, lai pārbaudītu koka konstrukciju noturības pakāpi pret uguns iedarbību. «Viņi uzceļ trīsstāvu māju atbilstoši visiem normatīviem un tad apzināti aizdedzina vienu telpu un degšanas laikā vēro koka reakciju un izmaiņas. Pēc telpas izdedzināšanas un liesmu nodzēšanas tiek secināts, ka uguns nopostījusi tikai vienu konkrēto telpu, kamēr pārējā ēka nav cietusi, jo salīmētas koka konstrukcijas sava blīvuma dēļ nelaiž cauri ne liesmas, ne dūmus,» pauda A.Dlohi. Turklāt pētījumos arī konstatēts, ka blakus telpā – otrpus sienas – degošajai istabai sienas temperatūra paaugstinās ne vairāk kā par 10–15 grādiem.
Kokam virkne priekšrocību
A.Dlohi akcentē, ka aizvien lielāku popularitāti pasaulē iegūs zaļās jeb vides aizsardzības vērtības. Un koks ir viens no spilgtākajiem zaļo vērtību piemēriem. «Savas dzīves cikla laikā koks augot uzņem masu. Visas dzīves laikā tas nepārtraukti uzņem ogļskābo gāzi, saražojot mums tik svarīgo skābekli. Dzīves beigās, kad koks iet bojā un sāk trūdēt, tas atkal apkārtējā vidē izdod ogļskābo gāzi. Savukārt noteiktā laikā koku nozāģējot un sazāģējot lietaskokos, ogļskābā gāze paliek dēlī un netiek izvadīta vidē,» viņš norāda. Citu būvmateriālu ražošanas procesā ogļskābā gāze atmosfērā tiek izvadīta lielā daudzumā. «Ja mēs aprēķinām matemātiski ogļskābās gāzes radīšanu ražošanas procesā un koku spēju uzņemt šīs gāzes, tad formula būtu šāda: ja katras trešās ēkas būvniecībā pasaulē tiktu izmantots koks, bet pārējās trijās – citi būvmateriāli, ogļskābās gāzes emisijas rādītājs būtu neitrāls,» skaidro A.Dlohi. Viņš arī necenšas norādīt, ka ēku būvniecībā jāizmanto tikai kokmateriāli, jo gan dzelzsbetonam, gan metālam ir dizainiskās īpašības, kuras nav iespējams izveidot, izmantojot kokmateriālus. «Un tomēr – koks ir ļoti plaši pieejams. Tas ir daudz noturīgāks pret Zemes seismiskajām aktivitātēm, ir pietiekami ugunsnoturīgs, un arī cilvēkam patīkami uzturēties telpās, kuru būvniecībā izmantots tieši koks. Arī finansiāli koks nav dārgāks kā citi materiāli,» uzsver speciālists, piebilstot, ka cilvēku apziņā radies maldīgs priekšstats, ka koks ir diezgan dārgs būvmateriāls, bet, ja to pareizi izmanto, ēkas būvniecības izmaksas būs līdzvērtīgas betona ēkai, iespējams, pat zemākas. «Jāatceras, ka koks nenozīmē tikai senatnīguma izjūtas un auru. Šodienas tehnoloģijas dod iespēju radīt labsajūtu ar modernisma iezīmēm,» pauž A.Dlohi. ◆
