Pirms Ziemassvētkiem medijos publicētā ziņa, ka 22. decembrī uz dzimteni pārapbedīšanai atvestas 236 Otrajā pasaules karā Krievijā, Pleskavas apgabalā Puškinogorskas rajonā pie Voronkovas ciema, apbedīto latviešu karavīru mirstīgās atliekas, viesusi cerības citiem kritušo leģionāru tuviniekiem, ka arī viņu piederīgo mirstīgās atliekas varētu tikt atrastas un pārapbedītas dzimtenē. Kritušo karavīru meklētāji, kas šo pienākumu uzņēmušies sabiedriskā kārtā, sola darbu turpināt.
Jelgavniece Johanna Cibule stāsta, ka viņa savulaik ar aizsaulē aizgājušā Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvja Alda Hermaņa palīdzību noskaidrojusi, ka viņas brālis Jānis Logins 1944. gada 3. februārī deviņpadsmit gadu vecumā kritis Pleskavas apgabala Nevelas rajonā un apbedīts Novosokoļņikos pie Annuškovas sādžas. «Mūsu sešu bērnu ģimene ir no Abrenes apriņķa Linuvas pagasta. Tēvs, kas bija apkārtnē labi pazīstams dzirnavnieks, visādi centās dēlu pasargāt no iesaukšanas vācu armijā. Viņš nokārtoja, ka dēls strādā pastā, kas likās pietiekami, lai saņemtu atbrīvojumu. Tomēr Jāni iesauca darba dienestā. Tur kāds draugs viņam ieteica brīvprātīgi pieteikties leģionā, jo «darba dienestā Vācijā mūs par suņiem turēs»,» stāsta J.Cibule. Viņa piebilst, ka brāļa liktenis tuviniekiem ir zināms. J.Logina vārds iegravēts piemiņas zīmē Lestenes brāļu kapos, tomēr karavīra mirstīgās atliekas joprojām atrodas Krievijā.
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis atzīst, ka nav stingru garantiju, ka konkrētā karavīra mirstīgās atliekas tiks atrastas. Taču darbs turpinās. 2007. gadā starp Krieviju un Latviju tika noslēgts līgums par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikā. Atbilstošs līgums noslēgts arī starp Krieviju un Vāciju. Puškinogorskas rajonā pie Voronkovas ciema apbedīto latviešu karavīru mirstīgās atliekas tika atrastas 2013. gadā. Ekshumācija, ekspertīzes, kā arī informācijas meklēšana arhīvos prasījusi divus gadus. Krievijas puses atļauja izvest karavīru mirstīgās atliekas tika dota vien 2015. gadā. Brāļu kapu komitejas pārstāvis vēsturnieks Arnis Āboltiņš piebilst, ka Krievijā ir zināmi līdz desmit Otrajā pasaules karā vācu pusē kritušo karavīru kapi, kuros apbedīti arī latviešu leģionāri. Starp šīm kapsētām ir arī jelgavnieces J.Cibules minētā pie Annuškovas sādžas. 1999. gadā brīvprātīgā kārtā izveidotās apmēram četrdesmit dalībnieku lielās meklēšanas vienības «Leģenda» vadītājs Tālis Ešmits stāsta, ka tuvākajā laikā būs identificēti vēl piecpadsmit latviešu leģionāru pīšļi. Ekshumētie karavīri tiek identificēti pēc žetoniem, tā sauktajām «erkennungsmarkām», personīgajām lietām, uz kurām ir gravējumi, kā arī Vācijas arhīvos glabātajiem kapsētu plāniem. T.Ešmits piebilst, ka vācu pusē karojušo cīnītāju kapsētas Krievijā ir aizaugušas, dažkārt pat pārpurvojušās, tomēr ekshumācija ir iespējama. «Leģenda» sadarbojas ar radniecīgu organizāciju Krievijā «Kara memoriāli». «Žēl, ka darbs ievilcies tik ilgi, taču, domāju, mēs spēsim tikt ar to galā,» saka T.Ešmits. ◆
