Kokmateriālu izmantošanai ēku būvniecībā ir ļoti senas tradīcijas. Tomēr laika gaitā šis vērtīgais un vienlaikus ilgmūžīgais izejmateriāls ticis nepelnīti aizmirsts, to aizstājot ar it kā modernākiem, taču nebūt ne lētākiem vai ilgmūžīgākiem.
Stereotipu laušana
Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur joprojām saglabājušās liecības par koka apbūves risinājumiem un plašajām iespējām izmantot kokmateriālus dažādu ēku celtniecībā. Turklāt arhitektu un celtnieku zināšanas un prasmes apliecina ne tikai viena vai divu stāvu koka savrupmājas visā valsts teritorijā, bet arī daudzstāvu koka apbūve gan Rīgā, gan citās pilsētās. «Mums ir ārkārtīgi daudz saglabājušos apliecinājumu koka apbūves kvalitātei un spējai izturēt laika zobu. Piemēram, pat 120,7 metrus augstais Pēterbaznīcas tornis Rīgā līdz Otrajam pasaules karam, kad to nopostīja, bija no koka konstrukcijām. Tas tikai apliecina, ka Latvijā jau izsenis izkoptas koka būvniecības tradīcijas,» norāda Ozolnieku novadā strādājošā koka karkasa moduļu ražotāja SIA «Nordic Homes» mārketinga menedžere Esēnija Karnīte.
Rīga koka arhitektūras ziņā ir vadošā kopš 17. gadsimta. Lai gan no agrākajiem ap 12 tūkstošiem koka ēku galvaspilsētā saglabājušās vairs tikai ap četriem tūkstošiem, joprojām spilgti un izcili skaisti koka arhitektūras piemēri skatāmi Āgenskalnā, Ķīpsalā, Grīziņkalnā un Maskavas priekšpilsētā. Ne mazāk izcili koka apbūves piemēri ir arī Jūrmalā, kur turklāt liela daļa atguvuši otro elpu, akcentē E.Karnīte. «Arī Āgenskalns piedzīvo otro elpu, un cilvēku dažādās sabiedriskās aktivitātes koka apbūves kvartālos apliecina, ka tiek novērtēta šī arhitektūra,» viņa piebilst.
Pieprasīta eksporta prece
E.Karnīte tomēr secina, ka patlaban Latvijā būvniecībā dominē dažādi citi būvmateriāli, bet koks nezināmu iemeslu dēļ zaudējis savu pievilcību. «Daudzi uzskata, ka koka māja – tas nozīmē guļbūvi, kuru izveido no tēstiem apaļkokiem. Taču tā vairs sen nav. Kokam būvniecībā ir ļoti plašas izmantošanas iespējas, un arī vizuāli to var izveidot pavisam citādu – faktiski tikai zinātājs nojautīs, ka mājoklis būvēts no koka. «Jāsecina, ka kokam kā izejmateriālam būvniecībā nav tās uzticības, kādu bauda citi materiāli. Un iemesls ir tikai un vienīgi informācijas trūkums. Latvijā neviens pagaidām neuzdrošinās no koka būvēt daudzstāvu ēkas, kamēr Eiropā un Skandināvijā šajā jomā jau ir daudzu gadu pozitīva pieredze. Turklāt pieprasījums pēc šādām ēkām joprojām aug,» norāda «Nordic Homes» pārstāve. Pēdējo četru gadu laikā «Nordic Homes» Lielbritānijā savā ziņā lauzis negatīvo stereotipu par koka karkasa moduli kā piemērotu vienstāva mājas izveidošanai. «Šajā laikā Lielbritānijā no koka karkasa moduļiem esam uzbūvējuši sešas daudzstāvu ēkas – gan studentu kopmītnes, gan luksusa apartamentus. Savukārt Latvijā pagaidām mūsu pamata pasūtījums ir tieši vienstāva vai divstāvu privātmājas – līdz šim četros ciematos uzbūvētas 40 mājas, kuru būvniecībā izmantota koka karkasa modulārā sistēma,» stāsta E.Karnīte.
Atjaunojams un mūžīgs
«Nordic Homes» galvenais inženieris Imants Trezuns akcentē, ka koksne ir ļoti varens resurss. Latvijā ir daudz mežu, ko ar pareizu saimniekošanu (pieaugušo koku izstrādi un jaunu koku stādīšanu) var plaši izmantot kā būvniecības izejmateriālu. «Iespējams, daudzi nenojauš, taču koka konstrukciju mājokļi ir īpaši energoefektīvi, kas ir sevišķi aktuāli mūsdienās, kad energoresursi kļuvuši dārgāki, turklāt aizvien vairāk tiek akcentēta nepieciešamība šos resursus tērēt pārdomāti. Turklāt koka karkasa ēkas ne tikai fiziski nodrošina labu siltuma izolāciju, papildus ir vēl psiholoģiskais efekts, jo koks arī vizuāli rada siltuma sajūtu,» pauž I.Trezuns.Runājot par koka fizikāli mehāniskajām īpašībām, viņš akcentē, ka konkrēta izmēra koka konstrukcijas ir vieglākas par analogiem materiāliem, tajā pašā laikā tām ir tikpat liela nestspēja, kas ir būtiski no būvniecības viedokļa. Turklāt savās funkcijās kā celtniecības materiāls koks ir līdzvērtīgs, piemēram, ķieģelim vai dzelzsbetonam, pat tēraudam, taču pastāv liela iespējamība, ka koks pat nokalpos ilgāk. «No jebkura materiāla celtai ēkai nepieciešama pastāvīga un regulāra apsaimniekošana un uzturēšana. Arī ķieģeļu nams nenostāvēs 50 gadu, ja nelabosiet jumtu, nekopsiet fasādi, nekurināsiet. Pavērojiet – gan Vecrīgā, gan citās Latvijas pilsētās atrodamas koka ēkas, kuras veiksmīgi dzīvo jau 100 vai pat 200 gadu,» uzsver «Nordic Homes» speciālists.
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka Skandināvijas valstīs aptuveni 80 procentiem namu ir koka apbūve, turklāt šī tendence turpina paplašināties. Latvijā savukārt cilvēkiem koka būve asociējas ar graustiem, ka tāda ēka nav ne ilglaicīga, ne vizuāli pievilcīga. «Latvijā koks kā būvmateriāls vispār ir savā ziņā bieži diskriminēts, jo likumi neļauj būvēt ēku, kas augstāka par trīs stāviem jeb augstāku par astoņiem metriem no pēdējā stāva grīdas atzīmes līdz grunts planējuma atzīmei. Kā viens no argumentiem ir ugunsdrošības prasību nodrošināšana. Taču bieži vien neviens negrib pieņemt to, ka mūsdienās pastāv arī moderni celtniecības materiāli un risinājumi, kas padara koka karkasa ēku tikpat ugunsdrošu kā dzelzsbetona vai mūra būvi. Arī apdrošinātāji par koka mājas apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem faktiski subjektīvu iemeslu dēļ nosaka paaugstinātu riska koeficientu un līdz ar to arī lielāku apdrošināšanas prēmijas summu. Savā ziņā tā ir koka mājās dzīvojošo cilvēku diskriminācija,» uzskata E.Karnīte.
Izveido savu sapņu māju pats
«Nordic Homes» pārstāvji pauž pārliecību, ka arī Latvijā mainīsies izpratne par koka apbūvi. Kā stimuls varētu būt gan ierēdņu attieksmes maiņa un attiecīgi nepieciešamo izmaiņu veikšana likumos, kas nosaka būvniecības standartus, gan arī valsts rīcība, pasūtot kā pilotprojektu kādas sabiedriskas ēkas būvniecību no koka materiāliem. «Mēs ļoti ceram, ka ledus šajā jomā Latvijā sakustēsies. Un dzinulis varētu būt kādas daudzstāvu sabiedriskās ēkas būvniecība, kas pierādītu gan šīs ēkas drošumu, gan energoefektivitāti, gan arī ērto praktisko izmantošanu. Mēs, protams, būtu gatavi piedalīties šāda pilotprojekta realizācijā, lai pierādītu skeptiķiem, ka koka būvniecībai ir nākotne,» pauž I.Trezuns, gan neprognozējot strauju koka ēku būvniecības kāpumu nākamajos piecos gados. Vienlaikus viņš atgādina, ka pieprasījuma palielināšanās strauji turpinās augt tieši Skandināvijas valstīs, īpaši koka moduļu ēku būvniecībā sociālajiem mājokļiem, kuru celtniecību finansēs no valsts budžeta.
I.Trezuns akcentē, ka koka karkasa moduļu tehnoloģijas izmantošana mājokļu būvniecībā varbūt nav būtiski lētāka par citiem materiāliem, tomēr viennozīmīgi ir iespēja ieekonomēt laiku un izmaksas ražošanas procesā. «To neietekmē laikapstākļi, jo ražošana notiek rūpnīcā un ne lietus, ne sniegs, ne sals neaptur procesu. Līdz ar to materiāli tiks saražoti paredzētajā laikā, un tad vairs tikai atliek aizvest tos uz būvniecības vietu un salikt māju,» viņš uzsver un piebilst – lai veicinātu cilvēku interesi par koka moduļu māju būvniecību, «Nordic Homes» speciālistiem sadarbībā ar arhitektu Aivaru Kagaini ir padomā novitāte būvniecības jomā. «Tas būs kā lego pieaugušajiem. Cilvēks varēs pats izdomāt, kādu vēlas izveidot savu sapņu mājokli, izmantojot piedāvātos moduļu variantus, un tad atsūtīt mums elektroniski ēkas telpisko konstrukciju ražošanas pasūtījumu. Faktiski jau stundu pēc tā saņemšanas mēs varēsim sākt mājas ražošanu. Šādi ceram būtiski mainīt cilvēku attieksmi pret koku kā mājokļu būvniecības izejmateriālu,» stāsta I.Trezuns.
