Pieminot latviešu strēlnieku pulku varonību Ziemassvētku kaujās Pirmajā pasaules karā, Antiņu kapos, Latvijas Kara muzeja filiālē «Mangaļi» un Ložmetējkalnā pulcējās ģimenes, jaunsargi, zemessargi, koru dziedātāji, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vadība un ārzemju diplomāti. Kara muzeja speciālisti atzīst, ka iepriekšējais «Mangaļiem» bija rekordgads, kad latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju vietas apmeklēja 15,6 tūkstoši interesentu.
Simtiem svecīšu izgaismots meža ceļš no Liepājas šosejas aizveda uz Ložmetējkalnu, kur 1977. gadā pēc Voldemāra Birznieka ierosmes Ozolnieku melioratori latviešu strēlnieku piemiņai stāvus uzstādīja Cēsu rajonā uzietu laukakmeni. Pagājuši trīsdesmit gadi, kopš Latvijas brīvvalsts laikā iekoptu tradīciju godināt latviešu strēlniekus Ziemassvētku kauju vietās atjaunoja Valgundes pagasta ļaudis. Arī šoreiz viņi kopā ar Jelgavas novada pašvaldības darbiniekiem rūpējās, lai viss piemiņas pasākumā būtu – iekurti ugunskuri, izliktas sveces, dalībniekiem pietiktu tēja. Savukārt Jelgavas zemessargi bija izvārījuši lielo putras katlu.
Tradicionāli piemiņas pasākumi sākās Babītes pagasta Antiņu kapos, kur 95 jaunsargi no Elejas, Lielvircavas un citām Jelgavas novada vietām deva svinīgo solījumu. Pēc tam «Mangaļos» varēja vērot stundas ceturksni garu kaujas imitāciju, kurā kara vēstures biedrības «Latviešu karavīrs» dalībnieki atveidoja nepieredzēti varonīgo vācu vaļņa ieņemšanu 1917. gada janvāra kaujās. Latvijas Kara muzeja «Mangaļu» filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis sprieda, ka šajā piemiņas pasākumā varētu būt apmēram pieci līdz seši simti dalībnieku, bet 2015. gadā latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju vietas apmeklēja 15,6 tūkstoši interesentu. «Daudzas grupas pastāvīgi veic pērn izveidoto septiņus kilometrus garo latviešu strēlnieku 1. brigādes uzbrukuma maršrutu,» piebilda D.Dedumietis. Savukārt ar muzeja ekspozīciju «Mangaļu» mājās jaunos Jelgavas bataljona zemessargus iepazīstināja zemessargs Jānis Tomašūns. Jāpiebilst, ka 24 Jelgavas zemessargi deva zvērestu Ložmetējkalnā. Tur, uzstājoties pie pieminekļa, atmodas laika politiķis, tagad Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs teica: «Šodien mēs nepulcinām ļaudis zem karogiem, lai karotu. Tieši otrādi – mēs pulcējamies, lai būtu miers. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka nekas tā nespēj izprovocēt jebkuru ļaundari uz karu vai nemieriem kā paša vājums. Mēs nedrīkstam atļauties būt vāji! Zemessargi, esiet latviešu strēlnieku cienīgi!»
Ložmetējkalnā klātesošie aplaudēja latviešu strēlnieka Ēvalda Valtera sievas aktrises Veras Gribačas patriotiskajai dzejai. Pie ugunskuriem, kā allaž, dziedāja koru «Sidrabe» un «Gaisma» dziedātāji, kā arī muzicēja orķestra «Zelmeri pro» pūtēji, kuriem aukstumā brīžiem aizsala taures.
Pasākumā piedalījās arī ārzemju diplomāti no Vācijas, Krievijas, Somijas un citām valstīm.
Kopš Ložmetējkalnā notiek latviešu strēlnieku piemiņas pasākums, jau četrpadsmito reizi Latvijas skauti un gaidas bija ierīkojuši triju dienu nometni «Baltais vilks». Tajā piedalījās pusotrs simts bērnu un jauniešu vecumā no 12 līdz 20 gadiem, tostarp jaunsargi no Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolas, kā arī četras gaidas no Somijas. Valmierietis bioloģijas students Eduards Timbauers, kurš, būdams skauts, «Baltajā vilkā» piedalījies vairākas reizes, minēja, ka šajā nometnē laiks vienmēr ir visaukstākais, sestdien temperatūra pazeminājās līdz mīnus 17 grādiem. Nometnes dalībnieki stāstīja, ka pie viņiem viesojušies Ādažos dislocētie ASV karavīri, kuri demonstrēja ēdiena gatavošanu un citas izdzīvošanas prasmes laukā ziemas apstākļos.
