Pēc jaunākajiem datiem, Glūdas pagastā dzīvo 2874 iedzīvotāji. Tas ir viens no iedzīvotāju skaita ziņā lielākajiem pagastiem Jelgavas novadā. Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Nākotne, Dorupe un Zemgale, kā arī Viesturi, kur pretstatā daudzām citām vietām iedzīvotāju skaits aug, nevis samazinās.
«Viesturos pēdējos gados ļoti daudz ieguldīts ceļu uzlabošanā,» stāsta Glūdas pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Zīberte, piebilstot, ka pirms sešiem gadiem ceļi brīžiem nav bijuši vispār izbraucami. Tiesa, Viesturos ir arī ceļi, kas atrodas dārzkopības sabiedrības, nevis pašvaldības pārziņā.
No visām pagasta teritorijām visvairāk iedzīvotāju ir Nākotnē – ciemā vien 850, bet, pieskaitot apkārtnē dzīvojošos, – aptuveni 1000. Pārvaldes vadītāja atzīst, ka līdzīgi kā citur novadā un Latvijā cilvēku paliek mazāk, savulaik te dzīvojuši vairāk nekā trīs tūkstoši. «Arī tas, ka tagad par atkritumu izvešanu jāmaksā pēc dzīvoklī pierakstīto skaita, savā ziņā ļāvis paraudzīties uz reālo iedzīvotāju skaitu, jo izdeklarējušies, tie, kas dzīvo, piemēram, ārzemēs. Tagad šis skaitlis varētu būt diezgan reāls,» skaidro S.Zīberte.
Skola ar kaimiņu nosaukumu
Pa šoseju braucot uz Dobeli, nav viegli saprast, kur beidzas Jelgavas un sākas Dobeles novads. Arī vēstures gaitā robežas bīdītas uz vienu un otru pusi. Tāpēc nezinātājam var šķist dīvaini, ka Glūdas pagastā atrodas skola ar kaimiņu novada ciema nosaukumu – Šķibes pamatskola. Pašiem iedzīvotājiem gan šī situācija ir pierasta – katrs dzīvo savā novadā, bet sadzīvo labi.
Skolā mācās gan Glūdas pagasta, gan Šķibes skolēni, tāpat mazie apmeklē vietējo bērnudārzu «Taurenītis», nereti kaimiņu ciema iedzīvotāji dodas uz kultūras pasākumiem Nākotnes ciemā un pat piedalās tās pašdarbības kolektīvos.
S.Zīberte ar smaidu atzīst, ka pagasta pārvalde atrodas unikālā vietā – vienā ēkā ir Glūdas pagasta pārvalde, Šķibes pamatskola un Nākotnes kultūras nams, kā arī vakarskola. Cilvēki, kas tur iepriekš nav bijuši, mēdzot arī nomaldīties un meklēt pagasta pārvaldi Glūdā, lai gan tā atrodas Nākotnē.
Pārvaldes vadītāja lepojas ar pagastā paveiktajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem, bet netrūkst ieceru arī nākotnei. Viens no pirmajiem plānotajiem darbiem ir attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, lai Nākotnes ciemā likvidētu nepatīkamās smakas. Iecerēts arī sakārtot vairāku ielu segumus, dažās pašvaldības ēkās nepieciešams īstenot siltināšanas projektus. «Darāmā vēl ir daudz,» secina S.Zīberte.
No Aizkraukles uz Nākotni
Pati Glūdas pagasta pārvaldes vadītāja mācījusies Rīgā, bet vēl pirms tam par savējo saukusi Aizkraukli. Tagad jau 35 gadus dzīvo Nākotnē un sevi droši var dēvēt par vietējo. «Es staigāju pa tām pašām ielām, apmeklēju tos pašus pasākumus, ko visi pagasta iedzīvotāji, tādēļ man nav sveša neviena vietējo problēma,» teic S.Zīberte. Tas, viņasprāt, ir liels pluss, kas ļauj izprast pagasta iedzīvotāju rūpes un vajadzības. Protams, jārēķinās, ka uz ielas viņu pazīst un iet klāt aprunāties un izstāstīt savas problēmas. «Taču arī paldies nāk pateikt,» ar gandarījumu secina pārvaldes vadītāja.
Nākotnes iedzīvotājiem patīkot ar nostalģiju atcerēties kolhoza gadus, kas bija iemesls, lai šajā vietā taptu ciemats. Pirms dažiem gadiem uz kolhoza dibināšanas gadadienu pat sarīkots saiets, kurā ieradies tik daudz apmeklētāju kā nevienā citā pasākumā. Toreiz pierakstīti daudzi atmiņu stāsti, satikušies seni draugi un paziņas un visi emocionāli atcerējušies kolhoza laikus.«Cilvēkiem vajag tikties. Tas uzlabo viņu veselību. Tāpēc vienmēr aicinām pagasta iedzīvotājus nākt kaut vai vienkārši parunāties, pastāstīt, kā iet, izteikt savas domas. Vienmēr labāk ir izrunāties,» atzīst S.Zīberte.
Darbs – sirdslieta
«Pie mums nāk visdažādākā vecuma iedzīvotāji – no maziem, maziem bērniņiem līdz vairāk nekā 80 gadu veciem senioriem,» pagasta kultūras dzīvi ilustrē Glūdas pagasta kultūras darba organizatore Vija Sakoviča.
Vija ar lepnumu stāsta par katru kolektīvu, kas darbojas pagastā, un tā dalībniekiem, atzīstot, ka strādāt būtu daudz grūtāk, ja nesaņemtu tik atbalstošu pārvaldes attieksmi.
Pagastā darbojas astoņi pašdarbības kolektīvi, kuros vienmēr laipni tiek gaidīti arī jauni dalībnieki.
Kultūras darba organizatorei viņas darbs ir sirdslieta. «Ir jāmīl cilvēki, lai šo darbu darītu, – tas ir galvenais nosacījums,» pauž Vija. Viņa priecājas, ka kultūras nams atrodas vienā ēkā ar skolu. «Redzējāt – manam kabinetam durvis speciāli stāvēja atvērtas, jo man patīk tas skolēnu radītais troksnis,» teic kultūras darbu organizatore.
Ar novusu uz Ameriku
Par sporta dzīves notikumiem pagastā atbild Mārīte Pabērza, kas pati ir aktīva novusa spēlētāja un pavisam drīz pošas uz mačiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Mārīte novusu spēlēt pamēģinājusi sen, bet nopietni ar to aizrāvusies 2000. gadā. Jau pirmajā gadā izdevies iegūt sporta meistara nosaukumu. Mārīte stāsta, ka gan ASV, gan Eiropā novusu sākotnēji pārsvarā spēlējuši latvieši, bet tagad nereti ar šo sporta veidu aizrāvušies arī vietējie.
Glūdas iedzimtā
Pagasta mūžizglītības koordinatore Maiga Marcinkeviča ir īsta Glūdas iedzimtā – šeit dzimusi gan viņas vecvecmāmiņa, gan mamma. Arī tagad viņa dzīvo dzimtas lauku mājās un ļoti lepojas ar savu pagastu un tā iedzīvotājiem. «Man uzticēta sadarbība ar pagasta senioriem – viņi ir atsaucīgi un labprāt piedalās dažādos pasākumos un nodarbībās,» teic mūžizglītības koordinatore. Katru mēnesi, piemēram, tiek rīkotas lekcijas par seniorus interesējošiem jautājumiem – tādiem kā veselība, dārzkopība un citiem. Jau ilglaicīga tradīcija pavasaros ir mainīšanās ar stādiņiem, kad katrs atnes kādu augu no sava dārza, ar ko gatavs padalīties ar citiem. Savukārt rudeņos notiek konservējumu degustēšana, kad nobaudīt tiek piedāvāti vasaras laikā sarūpētie ziemas krājumi – ievārījumi, marinējumi un salāti. Notiek mainīšanās ar receptēm.
Mācību sākums – Skolas ielā 1
Zīmīgā adresē Nākotnes ciemā atrodas pirmsskolas izglītības iestāde «Taurenītis» – kā apliecinot mācību ceļa sākumu, viņi katru dienu ierodas Skolas ielā 1, lai vēlāk izglītību turpinātu skolā, kas atrodas tālāk uz šīs pašas ielas.
Kā stāsta bērnudārza vadītāja Valentīna Saviča, viņa darbadienu sāk, sasveicinoties ar katru «Taurenīša» bērnu un darbinieku, un tad varot ķerties pie ikdienas pienākumiem. Valentīna dārziņā par vadītāju nostrādājusi jau divdesmit gadu, bet pavisam mazie ķipari skoloti un uzraudzīti 38 gadus. Šī ir viņas pirmā un vienīgā darbavieta.
Pašlaik «Taurenītī» ir 81 audzēknis un darbojas četras grupas, katrā aptuveni 20 bērnu. Plānos atvērt vēl vienu grupiņu.
Valentīna atceras: «Vislielākais audzēkņu skaits bija pirmajos bērnudārza pastāvēšanas gados padomju laikā, kad ņēmām ģenerāļu un oficieru bērnus no Dobeles un Jelgavas, jo kolhoza priekšsēdētājs Artūrs Čikste bija ar viņiem draugos un lūdza mazos iekārtot dārziņā. Tolaik grupiņās bija pat pa 30 bērniem, pusdienās sēdēja arī galdu galos.»
No sākotnējā izglītības iestādes darbinieku sastāva dārziņā vēl joprojām strādā četras. Vadītāja priecājas, ka līdz šim izdevies veiksmīgi sameklēt darbiniekus, tomēr, esot tik zemam pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku atalgojumam, viņasprāt, ir pamats satraukties, ka neviens vairs negribēs strādāt bērnudārzos. «Vistrakākais, ja kāds saslimst. Es nevaru aizvietošanai paņemt kuru katru. Vajag kārtīgu cilvēku, kurš gatavs strādāt. Gadījies, ka atnāk pastrādāt, bet nākamajā reizē vairs aizvietot negrib, jo zina, cik grūti ir bērnudārzā. Visu dienu atrodies troksnī un kņadā, jābūt laipnam un atsaucīgam un vienmēr gatavam palīdzēt bērniem,» teic Valentīna.
Viņa atzīst, ka tagad strādāt ir grūtāk nekā agrāk – viss argumentēti jāpierāda, aizpildot nepieciešamo dokumentu klāstu. Normatīvo aktu ziņā darba ir daudz vairāk. «Toreiz, sākot ar bērnu tiesībām un beidzot ar amata pienākumiem, bija kaut kā nedaudz vienkāršāk.»
Glūdas pagasts
Atrodas Jelgavas novada rietumos. Robežojas ar sava novada Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī Dobeles novada Krimūnu un Bērzes pagastu un Jelgavu.
Līdz 1925. gadam – Brambergas jeb Bramberģes pagasts. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Glūdas pagasta platība bija 63,9 kvadrātkilometri un tajā dzīvoja 1177 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dorupes un Glūdas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Glūdas ciems ietilpis Jelgavas un Dobeles rajonā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā kā administratīvo teritoriju to iekļāva Jelgavas novadā.
Savukārt apdzīvota vieta Nākotne izveidojusies pēckara gados kā kolhoza «Nākotne» centrālais ciemats.
