Pieminot Garozas un Iecavas mežu nacionālo partizānu pēdējo kauju 1950. gada 11. janvārī, mežā Jelgavas–Krustpils dzelzceļa malā Ozolnieku novada Salgales pagasta atbalsta biedrība atklāja plāksni, kas norāda uz nacionālo partizānu Salgales pagasta iedzīvotāju Jāņa Freimaņa, Jāņa Kāpostiņa un Laimoņa Zīrāka bunkura vietu. Deviņdesmito gadu vidū vairāki kritušo tuvinieki šo vietu iezīmēja ar baltu krustu, taču no ceļa tas nebija redzams.
Ozolnieku novada muzeja vadītājs Aigars Stillers atzīst, ka piemineklis nacionālajiem partizāniem atrodas nomaļā vietā, tādēļ norāde uz šo apskates objektu jau sen bija vajadzīga. Viņa kolēģis Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis piebilst, ka arī pēc piemiņas zīmes uzstādīšanas nezinātājam atrast šo vietu būtu grūti. Tādēļ, viņaprāt, svarīgi, lai informācija par to nonāk tūrisma ceļvežos. Savukārt Salgales atbalsta biedrības pārstāvis Edgars Paulovičs aicina sabiedrību sniegt atbalstu piemiņas vietas apzināšanā.
Bunkuru atrada medībās Pērn biedrība šajā vietā rīkoja sakopšanas talku – ap balto krustu tika izcirsti krūmi. 11. janvāra piemiņas pasākumā piedalījās pārstāvji no Latvijas Kara un Okupācijas muzejiem, vēsturnieks Andris Tomašūns, Salgales skolotājs un Emburgas jauniešu centra vadītājs Raivis Duplinskis ar saviem audzēkņiem. Atbrauca iecavnieks Imants Freidenfelds, kurš deviņdesmitajos gados bija viens no baltā krusta uzstādīšanas iniciatoriem un pirmajos pēckara gados, strādājot par kultūras darba organizatoru vairākos Jelgavas rajona ciemos, arī nacionālo partizānu cīņu aculiecinieks.
Ozolnieku novada deputāts Jānis Vīgants atcerējās, kā pirms gadiem divdesmit pieciem medībās atradis Jāņa Freimaņa grupas bunkura vietu. «Varēja saprast, ka bunkurs bija nomaskēts ar eglītēm, kas ar drāti piestiprinātas pie līdzās augošajiem bērziem. Turpat mētājās cauršauts spainis. Kad apspriedos ar zinātājiem un veicām izrakumus, secinājām, ka tur bijis Jāņa Freimaņa grupas bunkurs un pēdējās kaujas vieta,» «Ziņām» teica J.Vīgants. Daudz vērtīgas informācijas par mežabrāļiem viņš guvis no sarunām ar Garozas apkārtnes iedzīvotājiem.
Savukārt biedrības vadītājs E.Paulovičs aicināja Garozas un Salgales skolu audzēkņus pierakstīt atmiņas par mežabrāļu cīņām un par šiem vēstures notikumiem runāt arī mācību stundās.
Okupācijas režīma kalpiem uzbruka arī RīgāNo vēstures zināms, ka pirmajos pēckara gados Latvijā turpināja cīņu par valsts atjaunošanu ap 20 tūkstošiem nacionālo partizānu. Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis izpētījis, ka J.Freimaņa grupa bija viena no kaujas spējīgākajām un darbojās visilgāk. «Pēc kara Garozas un Iecavas mežos cīnījās ap piecdesmit vīru. 1946. gada jūlijā tie kaujā pieveica čekas seržanta skolas vienību. Ziemā, kad mežā iztikšana bija grūta, partizāni laupīja valsts iestādes Rīgā un reiz uz stacijas perona nošāva čekas kapteini un milici, kas gribēja pārbaudīt viņiem dokumentus,» stāsta Z.Turčinskis.
