Atzīmējot Lielvircavas baznīcas 420 gadu jubileju, sestdien dievkalpojumu vadīja Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers, tajā piedalījās ne tikai draudzes mācītājs Jānis Tālums, bet arī viņa kolēģis Ralfs Kokins un Jelgavas iecirkņa prāvests Oskars Laugalis. Draudze ar pateicību atcerējās priekštečus, kuri ticības spēkā atjaunoja baznīcu.
Dievnamu piepildīja ne tikai draudzes locekļi, bet arī ciemiņi no Platones Kristiešu centra, Vienības draudzes Jelgavā, Vecsaules un Jaunsaules draudzēm, Jelgavas novada domes deputāti, pašvaldības darbinieki un daudzi citi. Dievkalpojumu ar dziesmām kuplināja Lielvircavas vokālais ansamblis «Savējie» un Jelgavas Vienības draudzes dziedātāji.
Mēs neesam mazi cilvēki
Krāsnī sprakšķot malkai, mācītāji sprediķī ar pateicību atcerējās Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rosinājumu Kurzemē uz Zemgalē uzbūvēt septiņdesmit baznīcas. Starp tām bija bija arī Lielvircavas muižnieka Johana Klopmana 1595. gadā uzbūvētā jubilāre – Lielvircavas baznīca. Padomju laikos 1957. gadā draudze darbību pārtrauca. Platones ciema padome tajā ierīkoja kapliču, kas zināmā mērā sekmēja to, ka dievnams netika izpostīts.
Atmodas laikā 1993. gadā mācītāja Jāņa Priednieka vadībā draudze atjaunoja savu darbību. Pozitīvas domas un cilvēka personiskās atbildības nozīmi uzsver mācītājs Ralfs Kokins. «Bieži cilvēki saka: «Ko tad mēs varam darīt! Viss ir slikti, un vairāk nav nekādu iespēju. Viss ir izlemts kaut kur citur. Es jau tikai mazs cilvēciņš!» Kristus mums saka, ka mēs neesam mazi cilvēki. Mēs esam vienīgā īstā ķēniņa bērni. Mēs drīkstam un varam rīkoties!» tā R.Kokins. «Lai šajā skaistajā dievnamā vienmēr būtu dzīva draudze!» novēl mācītājs.
Caur jumtu spīdēja zvaigznes
Pēc dievkalpojuma sadraudzības mielasta mājīgajā Lielvircavas muižā tika pieminēti tie, kuri devuši ieguldījumu dievnama atjaunošanā. «Baznīcas 400 jubileju nesvinēja, jo tolaik caur tās cauro jumtu spīdēja zvaigznes, altāra vispār nebija, siena izgāzusies. Spāres ar mūrlatām izpuvušas un draudēja iegāzties,» atmiņās dalās arhitekte Aija Ziemeļniece, kas savu darbu ziedojusi baznīcas atjaunošanai.
Ar pateicību tika pieminēts 1993. gadā atjaunotās draudzes priekšnieks Verners Bērziņš, kā arī Rīgas Amatniecības vidusskolas praktikanti, Jelgavas būvfirma «Alvima», Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, arhitekts Arnis Ozols, māksliniece Svetlana Korkla-Dāvida, uzņēmums «Lielvircava agro» un citi, kas devuši ieguldījumu dievnama atjaunošanā. Svētku sveicienu jubilāre saņēma arī no ciešiem sadarbības partneriem Platones Kristiešu centra, ko vadīja 4. janvārī autoavārijā bojāgājušais mācītājs Arnis Sīlis.
Attālums nav šķērslis
Tagad Lielvircavas luterāņu draudzi vada mācītājs Jānis Tālums, kā arī Ojārs Kleķeris un Māris Leitlands. Revīzijas komisijas darbā iesaistījies arī Lielplatones pagasta lauksaimnieks Jānis Vecmanis, kura vectēvs Kristaps Vecmanis savulaik bijis draudzes priekšnieks. «14 kilometru, kas ir no baznīcas līdz mūsu mājām, viņam nebija pārāk liels attālums, lai uzņemtos draudzes priekšnieka pienākumus,» spriež J.Vecmanis. Viņš atceras, ka pēc kara Lielvircavas baznīcā kalpoja Sesavas draudzes mācītājs Aleksandrs Pētersons, kurš viņa tēvu un vectēvu izvadījis uz kapsētu, bet bijis gaišs, humora bagāts cilvēks.
Mūsdienās, kad jau deviņus gadus draudzi vada mācītājs Jānis Tālums, tā kļuvusi zīmīga ar to, ka turp salīdzinoši daudz pāru brauc laulāties arī no tālākas apkārtnes. 2015. gadā baznīcā laulāti 12 pāri, citus gadus bijis vēl vairāk. M.Leitlands, uzņēmējs no Rundāles novada, stāsta, ka pirms astoņiem gadiem šajā dievnamā kristījis meitu, bet pēc tam arī svētījis savu jau agrāk ārpus baznīcas reģistrēto laulību. «Tagad esmu šeit kā Ojāra Kleķera labā roka. Manā pārziņā ir malkas sagāde,» stāsta M.Leitlands.
Uz baznīcas jubilejas dievkalpojumu bija atnākusi arī Lūcija Pumpiša, kas draudzē darbojās deviņdesmitajos gados. «Tas bija neiedomājams darbs, kas paveikts draudzes priekšnieka Vernera Bērziņa vadībā,» atceras L.Pumpiša.
Lielvircavas draudzē ir 125 locekļi. Martā draudze plāno atvērt svētdienas skolu, ko uzņēmusies vadīt Vēsma Janušone.