Pēdējo piecu gadu laikā Jelgavas nakts patversmes pakalpojumi izmantoti arvien retāk. 2010. gadā tajā naktsmājas meklējuši 149 cilvēki, bet 2015. gadā vien 84. Patversmes sociālā darbiniece Iveta Kaļinka stāsta, ka nakts patversmē pajumti rod visdažādākie cilvēki.
«Tie ir pēc apcietinājuma atgriezušies cilvēki, personas, kas zaudējušas dzīvesvietu, jo nav varējušas samaksāt. Tie ir pilsētnieki, kas izlikti no īrētiem dzīvokļiem. Ir pietiekami daudz klientu ar atkarībām, kas nerisina savus jautājumus un te dzīvo gadiem. Ir arī tādi, kas zaudējuši darbu un nespēj samaksāt par dzīvokli. Šie cilvēki gan ātri tiek galā ar savu problēmu, atrod darbiņu un aiziet īrēt dzīvokli,» skaidro I.Kaļinka.
Patversmē paredzētas vietas 35 personām, bet, ja vajag, izmantojot matračus, izvietot var 50. «Uz ielas, protams, neatstāsim arī piecdesmit pirmo. Aukstais laiks klientu skaitu praktiski nav palielinājis, un katru nakti patversmē nakšņo 25–27 cilvēki,» teic I.Kaļinka.
Patversmē ikviens apmeklētājs tiek reģistrēts. Svarīgākie nosacījumi ir vecums – netiek uzņemti bērni un jaunieši, kuri jaunāki par 18 gadiem, un iereibušie, kuriem reibums pārsniedz 0,5 promiles. «Mēs reģistrējam visas personas, kuras izmanto mūsu pakalpojumus. Piemēram, 84 cilvēki pagājušajā gadā izmantojuši patversmes pakalpojumus, daži nakšņojuši 360 dienas, citi vienu vai pāris, taču tas nav būtiski – reģistrē visus. Ar pastāvīgajiem apmeklētājiem tiek noslēgti līgumi. Piemēram, no šiem 84 cilvēkiem pagājušajā gadā 68 bija līgumus,» saka I.Kaļinka. Pirmajā gadā Jelgavas pašvaldības iedzīvotāji, kuri izmanto patversmes pakalpojumus, par nakti maksā 0,80 centu. Izmantojot tos arī nākamajā gadā, maksa palielinās līdz 1,20 eiro par nakti. Citu pašvaldību klientiem par nakšņošanu jāšķiras no 8,10 eiro.
Nakts patversmes sociālā darbiniece skaidro, ka, izmitinot bez pajumtes palikušos, sociālo darbinieku mērķis ir arī palīdzēt risināt savas sociālās problēmas un labot dzīves apstākļus.
I.Kaļinka stāsta: «Mēs strādājam, lai cilvēki tiktu ārā no šejienes, nevis nāktu izgulēties. Lai noslēgtu līgumu un pēc tam to pagarinātu, klientam jāstāsta, ko viņš darījis, kur meklējis darbu, vai risinājis veselības problēmas. Mudinām cilvēkus, cik iespējams, risināt savas sociālās problēmas. Palīdzam tiem, kuriem pienākas pašvaldības atbalsts mājokļu jautājumā. Arvien vairāk cilvēku saņem pašvaldības vai sociālos dzīvokļus. Mēs strādājam ļoti aktīvi, un pieļauju, ka arī tādēļ patversmes apmeklētāju skaits sarūk. Protams, uzlabojusies situācija darba tirgū,» atklāj I.Kalinka.
