«Man dzīvē daudz sanāk mācīties. Mācos no savas pieredzes un pēc tam to
tālāk nododu citiem. Tad rodas domubiedri. Piemēram, kādreiz sev šuvu
auduma brošiņas, bet tad par tām sāka interesēties arī citi. Tāpat
notika ar pirti – sākumā tā bija mūsu ģimenes tradīcija, tad vienā brīdī
attapos, ka pirts rituālus vadu citiem. Mani ļoti saista pirtslietas,
jo tajās tiek ienesta daba, kas ir tīra enerģija. Pēdējos četros gados
esmu atklājusi, ka daba nemelo – tai var uzticēties. Kad ieej mežā
sakārtot galvu, tur viss ir tā, kā ir. Ja tu galvu ej sakārtot kaut kur
citur, tu vari nomaldīties. Tur, kur ir Dievs un daba, pazust nevar,»
pārliecināta Evita Maurmane no Ozolniekiem.
Evita
mācās nepārtraukti un pēc tam savās zināšanās dalās ar citiem. Trīs
gados, mājās auklējot mazo Elzu, Evita izmācījusies par personības
izaugsmes treneri. «Mani aicināja vadīt atbalsta grupu vecākiem Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā, un sapratu, ka man
pietrūkst instrumentu, ar kuriem vadīt sarunu,» stāsta Evita. Pēdējos
trīs gados hobija līmenī pārtapušas pirtslietas, dodot vietu dabas vides
estētikas studijām. Studiju laikā radusies iespēja kļūt par mazuļu
skoliņas vadītāju Dobelē.
Visu rakstu lasiet piektdienas «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
