Klātesot Ukrainas vēstniekam Jevgenam Perebijnim, vakar Jelgavas muzejā atklāja izstādi, kas veltīta Latvijas Brīvību cīņu varonim ģenerālim Pēterim Radziņam.
Ukrainas neatkarības cīņās no 1918. līdz 1919. gadam P.Radziņš atbildīgos amatos dienēja hetmaņa Paula Skoropadska un Ukrainas Tautas Republikas armijā. Mūsdienās vēl aizvien aktuāli ir viņa kā militāri politiskā stratēģa raksti par Ukrainas, arī Latvijas attiecībām ar Krieviju.
Uz izstādes atklāšanu bija atnākuši Jelgavas zemessargi, ieskaitot komandieri Ilmāru Džeņevu, vēstures interesenti, motociklistu brālības «Dieva suņi» pārstāvji, kā arī ģenerāļa P.Radziņa brāļa mazmeita Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dzintra Celmiņa.
Viens no izstādes rīkotājiem Nacionālo bruņoto spēku virsnieks Agris Purviņš, kurš uzstājās ar plašāku redzējumu par ģenerāļa personību, «Ziņām» teica, ka par Latvijas armijas štāba priekšnieku (cīņās pret Bermonta karaspēku) P.Radziņu sācis interesēties saistībā ar Brīvības cīņām, lasot viņa divsējumu grāmatu «Latvijas atbrīvošanās karš». «Radziņš ir «latviešu Klauzevics», militārās teorijas klasiķis. Viņš jau divdesmitajos gados paredzēja Vācijas un Padomju Savienības slepeno vienošanos, kas būtu vērsta pret Baltijas valstīm,» teica A.Purviņš. Kopā ar domubiedriem Daci Kalniņu, arhitektu Ervīnu Kraukli un virsnieku Mārtiņu Vērdiņu viņš 2014. gadā izveidoja Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrību, kuras mērķis ir popularizēt P.Radziņa publikācijas un arī lomu Brīvības cīņu vēsturē.
Ukrainas vēstnieks J.Perebijnis, izstādi atklājot, uzsvēra, ka P.Radziņš cīnījies gan par Latvijas, gan Ukrainas neatkarību un ka līdzīgi mūsdienās Latvija atbalsta Ukrainas valstiskuma stiprināšanu. Vēstnieks un Latvijas Ukrainas atbalsta biedrības pārstāve Tatjana Lazda apbalvoja zemessargu Andi Žeikaru, kurš kopā ar dienesta biedru Arni Razminoviču Jelgavā sarīkoja Sergeja Meļņikofa fotoizstādi «Maidana ļaudis», kas pirms tam bija izdemolēta Rīgas centrā.
Ģenerāļa dzimtas pārstāve Dz.Celmiņa aicināja Jelgavas jaunsargus un zemessargus, kā arī mazpulcēnus un skautus piedalīties sacensībās, ko P.Radziņa dzimtajā vietā rīko valcēnieši.
Ģenerāli P.Radziņu kara lietu pazinēji dēvē par vienu no apdāvinātākajiem Latvijas atbrīvošanās cīņu vadoņiem, par labāko stratēģijas un taktikas speciālistu. Tā laika Latvijas bruņoto spēku vadītāji vairāk bija kaujas virsnieki ar bagātīgu kaujas vadoņu praktiķu, P.Radziņam nāca klāt Krievijas ģenerālštāba akadēmijas teorētiskā izglītība. Kā ģenerāļa Jāņa Baloža tuvākais palīgs un padomnieks viņš bija galveno Latvijas atbrīvošanās cīņu operatīvais vadītājs līdz miera noslēgšanai.
Pirms atgriešanās tēvzemē 1919. gada oktobrī P.Radziņš bija karojis gan Krievijas- Japānas karā, gan Pirmā pasaules kara frontē (ne latviešu strēlnieku pulkos). 1918. un 1919. gadā viņš cīnījās hetmaņa Paula Skoropadska un Ukrainas Tautas Republikas armijā. Latvijas Ukrainas atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Miļūns atzīst, ka mūsdienās P.Skoropadska centienus vērtē neviennozīmīgi. «Latvijā jau arī 1918. un 1919. gadā bija trīs valdības, bet Ukrainā tādas bija pat četras,» sacīja P.Miļūns.
