«Jaunās iekārtas mums ļaus iziet pasaules līmenī un veikt pasaules līmeņa hidroloģijas un ģeotelpiskos pētījumus, tieši specializējoties upju ielejās un novadgrāvjos. Pateicoties tām, meliorācijas sistēmu projektēšanā varēsim pāriet uz trīsdimensiju formātu,» iepazīstinot ar ieguvumiem, LLU Lauku inženieru fakultātes Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas atklāšanā sacīja tās vadītāja Inga Grīnfelde.
Vienlaikus ar jaunās laboratorijas atklāšanu tika prezentēta arī grāmata «Fitoremediācijas iespējas Latvijā».
LLU Meža un ūdens resursu zinātniskā laboratorija veic fundamentālus un lietišķus pētījumus mežzinātņu, hidroinženierzinātņu, vides zinātņu un materiālzinātņu nozarē. Laboratorija ir aprīkota ar jaunākajām ūdens izpētes tehnoloģijām, kas ļaus padziļināti pētīt ūdens apriti un meliorāciju, kā arī iesaistīties starptautiskos pētījumos.
Savukārt par to, kā panākt vides problēmu mazināšanos, vēsta grāmata «Fitoremediācijas iespējas Latvijā», kuras autores ir I.Grīnfelde, Meža fakultātes profesore Inga Straupe un pētniece Kristīne Valujeva. I.Straupe stāsta, ka grāmatā iekļauti savvaļas augi un arī populārākie kultūraugi, kas atjauno vidi.
«Ja esam noskaidrojuši, kur ir kāda īpaši piesārņota vieta, un ja zinām, ka tās mehāniskā attīrīšanā vajadzēs ieguldīt lielus līdzekļus, tad varam tur sastādīt augus. Pēc tam to organiskās atliekas tiek sadedzinātas īpašā sistēmā, no kuras kaitīgās vielas vairs nenonāk vidē, un tādā veidā tā tiek pakāpeniski attīrīta. Mūsu uzdevums ir nākotnē iekārtot šādus stādījumus un kontrolēt, cik ātri vide attīrās,» norāda I.Straupe. Precīzas elektroniskas iekārtas, kas darbojas neatkarīgi no cilvēka klātbūtnes, uzrāda, cik ātri un kādā dziļumā augsne attīrās, piemēram, no smagajiem metāliem vai naftas produktu piesārņojuma. Turklāt daudzi augi, kā purva purenes vai purva skalbes, ir dekoratīvi un tāpēc viegli iekļaujami ainavā.
Grāmatā ietverti arī koki un krūmi – ar to sakņu sistēmu augsni iespējams attīrīt daudz dziļāk. «Ļoti labi vides atveseļotāji ir kārkli. Koku un krūmu izmantošana Latvijas apstākļos varētu būt tiešām efektīva, jo mūsu vietējo sugu izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka,» pārliecināta I.Straupe.
Jelgavas apkārtnē vēl nav piemēru, kad augi tiktu izmantoti vides atveseļošanā, taču pirms laika LLU ainavu arhitektūras studente Ilze Rukšāne pirmā pievērsās fitoremediācijas pētījumiem. Viņa Sarkandaugavā īstenoja projektu par Sarkandaugavas kanāla un apkārtnes fitoremediāciju, sasējot saulespuķes, kas ļoti labi attīra augsni. «Tāpēc nākamajā grāmatā gribam iekļaut ainavu arhitektu skatījumu, tāpat ir nepieciešams ķīmiķu un augu fiziologu viedoklis,» plānos dalās I.Straupe.
