pirmā šāgada Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupas sēde notika 29. janvārī. Padomes biedri secina, ka Latvijas ekonomikā redzami nesabalansētības riski, kas nākotnē var apdraudēt gan ekonomikas izaugsmi, gan Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu. Proti, darba tirgū algas jau pāris gadu aug straujāk par ražīgumu, un, ja šī tendence turpināsies, eksporta konkurētspēja pasliktināsies. Savukārt investīciju aktivitāte, lai gan pērnā gada vidū pēc gandrīz divu gadu nīkuļošanas beidzot uzrādīja kāpumu, joprojām ir samērā vārga.
«Lai arī pašlaik redzam diezgan solīdu iekšzemes kopprodukta izaugsmi, šādu attīstību nevar uzskatīt par ilgtspējīgu un pietiekami strauju – turpinoties pašreizējām tendencēm, Latvijas ekonomiskā izaugsme un līdz ar to arī konverģences tempi palēnināsies. Galvenā problēma ir salīdzinoši lēns produktivitātes kāpums, kas atpaliek no darba algu kāpuma. Pašreizējais bezdarba līmenis – mazliet zem 10 procentiem – Latvijas darba tirgus specifikai jau vērtējams kā diezgan tuvs dabiskajam bezdarba līmenim – tas nozīmē, ka spiediens algas celt saglabāsies un, visticamāk, kļūs arvien spēcīgāks. Īpašu uzmanību piesaista Rīga, kur reģistrētais bezdarbs 2015. gada beigās bija nokrities jau līdz pieciem procentiem,» uzsver darba grupas vadītājs Mārtiņš Kazāks. «Problēma nav algu kāpums, bet lēns produktivitātes kāpums.»
«Kopumā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi pašlaik vērtējami kā salīdzinoši labi, taču, plānojot politiku, nedrīkst rēķināties ar labām ekonomikas attīstības izredzēm arī nākotnē. Jārēķinās, ka pašreizējie apstākļi – zemais investīciju līmenis, no algu kāpuma tempa būtiski atpaliekošs produktivitātes pieaugums, kā arī strukturālo reformu trūkums – apdraud ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Turklāt aktualitātes globālajā ekonomikā neliecina par drīzu ekonomiskās vides uzlabošanos. Visi minētie faktori negatīvi ietekmē Latvijas iekšzemes kopprodukta potenciālo līmeni,» secina Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Mortens Hansens.
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padomē darbojas publisko finanšu konsultants Jānis Platais, Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš, publisko finanšu konsultants Andžs Ūbelis, «Swedbank Latvija» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Igaunijas Bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.
Fiskālās disciplīnas padome
